Dzeja


Kvinte!
Tu brīnumainā sapņu zeme
Pie tevis atgriežos
Un bijīgs stāvu klusi
Vien atmiņas
Kā Amor ugunīgās bultas
Liek domas ieaust
Mīlestības dzejā
Literārais pseidonīms
Jānis Kvinte
Francija
20.05.2010 gadā


Kvinte

  • Tu paradīze zemes virsū
    Tu osta manam sapņu kuģim
    Es tajā peldu dabas rotā
    Un noreibis no smaržu viļņa
    Es lidoju starp mākoņiem un sauli
    Ar slaido sapņu buru kuģi
    Tur apbrīnoju pasakainus tēlus
    No fantāzijas graudu krātuves
    Vējš pilda balto buru loku
    Lai kuģi virzītu uz tāli
    Starp zvaigznājiem pa miglā tīto piena ceļu
    Uz tālo planētu ar mītošo tur zēnu
    Par zvaigžņu puisēnu viņš dēvēts tiek
    Ar viņu draudzēties es vēlos
    Lai pastāstītu arī tam
    Par mūsu zemes brīnumaino dabu
    Par varavīksnes atspulgu
    Pa visu debess jumu
    Ko mākslinieks ir veidojis
    Ar saules staru otu
    Jo visu krāsas paleti
    Viņš izlējis pār dabu
    Un putnu kora dziesmiņas
    Ir viņa mūzas akords
    Es vēlos pastāstīt par Kvinti
    Par dziļo dīķi augļu dārza malā
    Un vienmēr zaļo egļu mūri
    Ar zaķa kāpostiem zem čiekur zariem
    Par zemes sulas saldenumu
    No stalto bērzu stumbrājiem
    Un varenajiem ķiršu kokiem
    Ar sarkan saldām odziņām
    Par vizbulītēm pavasarī
    Un zemenītēm jūnijā
    Par augļu koku pārpilnību
    Vasaras briedumā
    Par garšīgajiem lazdu riekstiem
    Un mellenītēm mežmalā
    Par sarkanajām brūklenītēm
    Vasaras nogalē
    Par zemes augļu bagātību
    Zeltainā rudenī
    Un sniega sala pārpilnību
    Zemes dabas atpūtā
    Par ainavām ko saule veido
    Tai uzlecot un norietot
    Par negaisu kurš zemi veldzē
    Ar ozon smaržas mākoni
    Par mēnesi kurš tumsu kliedē
    Un zvaigžņotajām debesīm
    Par vēja auriem tīrumā
    Un pērkon dārdiem negaisā
    Par skaistumu ko puķes sniedz
    Ar pļavas smaržas pārpilnību
    Par klusumu kas dabā mīt
    Ar putnu čalu simfoniju
    Par ceriņ smaržas buķeti
    Otrā stāva logos
    Un noslēpumiem krātuvē
    Pažobeles stūrī
    Par strādīgajām bitītēm
    Un negausīgām lapsenēm
    Par mīļo jauko zaķīti
    Un nelietīgo runcīti
    Par delverīgiem jēriņiem
    Un spriganajiem teliņiem
    Par dusmīgajiem bullēniem
    Un mīļajām gotiņām
    Par paklausīgo bērīti
    Ar meklējošām lūpiņām
    Par vistu kori dārzmalā
    Un nežēlīgo vanagu
    Par pīlītēm dīķmalā
    Un ložņājošo lapsēnu
    Par stirniņām mežmalā
    Un bubuli vilciņu
    Par brīnum peldēm upītē
    Un ziemas priekiem baltumā
    Par dabas atmodu
    Un vasaras burvību
    Par upes līču noslēpumiem
    Ar dziļajiem atvariem
    Par tās zivju bagātību
    Straujajos ūdeņos
    Par kariņiem ar slēpšanos
    Un lēkšanu no augstuma
    Par nedarbiem ar lapsenēm
    Un koka zaru šūpolēm
    Par pirtiņu sestdienā
    Un brīnumu svētdienā
    Majestātiskā baznīcā
    Viļakas pakalnā
    Tāpēc vēlos draugu ņemt sev līdzi
    Un tam izrādīt visu sīki
    Lai nebūtu tam skumīgi
    Aukstajā zvaigznājā
    Aivars Ūlands
    Francija
    21.05.2010 gadā

  • Varavīksnes tilts


Es dziļā sapnī iegrimu

Un lidojumā tvēru

Pār dziļu aizu būvēto

Varavīksnes tiltu


Tas brīnišķīgi zaigoja

No dārgakmeņiem

Ar gaismas staru rotaļu

Tā zeltītajās vantīs


Es nolaidos tā pakājē

Un bijīgs devos pāri

Ar nedrošības sajūtu

Par nezināmo tālē


Tilts tālu sniedzās mākoņos

Ar strauju upi lejā

Tās zilie,dzidrie ūdeņi

Ar sauli rotaļājās


Ar baiļu trīsām dvēselē

Es ieraudzīju staru

Kurš izgaismoja mākoņus

Ar neredzētu gaismu


Stars pēkšņi mani apņēma

Un balsi izdzirdēju

Nāc iekšā droši,nebaidies

Te savējie tik mājo


Jo jāredz Tev, kas nezināms

Un nākotnē kam jābūt


Es izgāju caur mākoni

Un satikos ar Vārdu

Viņš novēlēja likteni

Lai nešaubītos vairāk


Tev jātiekas ar eņgeli

No tumsas gara spēka


Nav līdzīga tam radībā

Tam Levitāna spēks


Viņš mūsu gaismas veidojums

Bet tumsība tam mīļāka

Un mīlestības sirsnība

Ir pārvērtusies naidā


Tas meklē vājas dvēseles

Lai pievērstu tās tumsai

Un viņa gara barība

Ir sliktas cilvēk domas


Es saļimu zem likteņa

Un sapratu,ka nēsu spējīgs

Šo Levitānu uzvarēt

Ar viņa uguns liesmām


Ak, jaunekli tu nebaidies

No tumsas gara spēka

Jo gaismas stars ir spēcīgāks


Lai apturētu liesmu


Tev dzīves skola jānobeidz

Un bruņojums ir jāsaņem

Lai būtu spēcīgs pretinieks

Jo duelī tev jāuzvar


Ar pretinieku satikos

Tas baismīgs likās tumsā

Ar akmens sienu dalīti

Mēs vērojam viens otru


Tam pavēlēju pakļauties

Tā Vārdā kam es ticu

Bet rezultāts ir negatīvs

Viņš novīpsnāja tikai


Te pēkšņi brīnums notika

Un tiku ietērpts bruņās

Kā vieglās rotas karavīrs

Romas leģionā


Ar roku tvēru zobenu

Kurš abpusēji griezīgs

Gars strauji mani pildīja

Ar neizsakāmu spēku


Es pacēlu šo ieroci

Jo acis meta zibšņus

Un siena priekšā izgaisa

Ar ienaidnieka tēlu


Tad tālāk devos debesīs

Tur redzēju es celtni

No pelēkajiem akmeņiem

Ar vienu tukšu nišu


Tai četrstūraina pamatne

Ar piramīdas smaili

Un nedzīva tā izlikās

Uz zvaigznēm pilnā fona


Šai nišā tiku ievietots

Kā dzīvais saules akmens

Un iezaigojās veidojums

No laukakmeņa bluķiem


Grāls gaismas lokā lidoja

Pa Universa telpu

To veidojot tik brīnišķu

Kā uzplaukušu puķi


Un notikumu secība

Ir varena tik ļoti

Ka Universu pildīja

Ar salūt gaismas liesmu


Par zelta tēlu Visumā

Es tiku pārvērsts pēkšņi

Un brīnījos par redzēto

Un neciluma veiksmi


Es atgriezos šai pasaulē


No sapņa brīnišķīgā

Un nezinu kad veidosies

Šo notikumu ķēde


Tik vienu zinu ticībā

Ka varavīksnes tiltu

Var būvēt savā apziņā

Pār vientulības aizu


Es vēlos daudz ko pavēstīt

Par iepazīto Vārdu

Bet visam sava secība

Un notikumu gaita


Aivars Ūlands

Orvault.Francija

08.05.2010 gadā


P.S

Šis ir mistērisks dzejolis,bet nav izdomāts.Tā saturu esmu saņēmis sapņu

un neticama ceļojuma veidā.  

Cietais rieksts

Visu cieņu ļauniem vilkiem

Cietos riekstus pārkožot

Naivās aitas noticēja

Ganības tām aplokā


Agrāk klejoja pa kalniem

Zaļo zāli meklējot

Daba rūpējās par viņām

Ūdens strauti čaloja


Aplokā ir viegla dzīve

Ganības gan niecīgas

Tāpēc kalpi iemet zāli

Ūdens tek no caurules


Rūpējās par avīm ļoti

Neļaujot tām novājēt

Vilna ienākuma avots

Īstā laikā jānocērpj


Brīžiem iedzen kādu teķi

Aploka izejā

Piedāvājot brīvību

Rietumu virzienā


Vēroja tā sargi ļoti

Vai nav auns te piedzimis


Palaida tie garām brīdi

Kad tas nāca pasaulē


Avis viņu slēpa ļoti

Aizsedzot augumiem

Audzinot par gudru aunu

Ragiem lokus izvijot


Devās vilki tālā ceļā

Austrum aitas ieslogot

Rieksts tur ira ne par knapu

Zobus tajā izlauza


Atgriezušies niknās dusmās

Devās māsas pārmācīt

Nezināja, ka jau vucēns

Izaudzis par barvedi


Droši stājās vilku priekšā

Ragus zemu nolaidis

Atspēries viņš cīņā triecās

Ienaidnieku pieveicot


Sakauti un pazemoti

Niknie suņi atkāpās

Tur kur saule dodas rietēt

Tumšos meža biezokņos


Prieki gaviles ir baram


Atkal esam brīvībā

Varam klejot kalnos lejās

Avot lāses nobaudot


Līdzība nav sakritība

Tā ir tikai norāde

Nezinām vai tautas vidū

Atgriezies ir Lāčplēsis


Uzvarēts jau bruņinieks

Melno dzīļu īpašnieks!

Modusies jau Laimdota

Nākotne to parādīs!


Aivars Ūlands

Francija

03.06.2010 gads

Viļakas baznīcā

Mācītāja aicināti
Dodamies baznīcā
Izstaigājām krustām šķērsām
Svētbildes nopētām
Atgriežos es bērnībā
Turoties pie rokas mammai
Izbrīnītām acīm skatot
Milzum lielās svētās bildes
Nesapratu toreiz jēgu
Kristus nāves ciešanām
Pielūdzu es svešo Dievu
Maza bērna atziņā
Tā tam bija jānotiek
Tā tas arī notikās
Kodolīgi noskalda
Melnīgsnējais svešinieks
Ticība nav pagātnei
Ticība ir tagadnei
Kristus sen ir augšāmcēlies
Kāpēc elku pielūdzat!
Izbrīnā es klausos draugā
Nesaprotot teiktā jēgu
Kristus taču Dieva dēls
Viņu labi pazīstam
Rakstos rakstīts esiet Dievi
Kas to var apstrīdēt
Kāds es esmu tādi būsiet
Māca Vārda skolotājs
Gars ir vējš un nav tam šķēršļu
Visi Dieva veidoti
Radība ir Gara auglis
To Tu labi saproti
Dvēsele ir tikai sākums
Tajā Garam jāpiedzimst
Kāda augsne tāda raža
Māca dabas skolotājs
Jaunā Derībā ir rakstīts
Jāprot tikai saklausīt
Tumsas varai tas ir šķērslis
Dvēsel trombu veidojot
Misē abi piedalāmies
Rituālu saprotam
Problēma nav pielūgšanā
Problēma ir izpratnē
Atvadoties spiežam roku
Kalsnējam prāvestam
Novēlam tam Dieva mieru
Debess Tēva svētību
Pārsteigts skatos savā draugā
Labsirdības izteiksmē
Kur ir cīņa esmu gatavs
Pretinieku uzvarēt
Skaļi iesmejas mans brālis
Kāds Tu vēl bērnišķīgs
Apziņa ir kara vieta
Domas klejojoši gari
Vārds kā zobens abpusējs
Pāršķeļ pretinieka mūrus
Aivars Ūlands
Francija.