Pāriet uz galveno saturu
www.jpf.lv
  • Sākums
  • Jaunumi
  • Sabiedrība
  • Par mani
  • Pakalpojumi
  • Par mums
  • Kontakti
  • Literatūra
    • Dzeja
    • Gadalaiki
      • Pavasaris
      • Ziema
      • Vasara
      • Rudens


102. Ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās
sabiedriskās organizācijās.
Pieņemot partnerības likumu Jūs esat pārkāpuši Satversmes likuma 110 punktu,jo
LGBT,Mozaīkas dalībniekiem ir tiesības apvienoties biedrībās,politiskās
partijās,sabiedriskās organizācijās,bet Satversmes likumā nav atļauts viendzimuma
attiecības pielīdzinat Valsts aizsargātai un atbalstītai laulībai-savienībai starp vīrieti
un sievieti,ģimeni,vecāku un bērnu tiesībām.
Latvijas Valstī saskaņā ar Satversmes likumiem nav iespējams legalizēt viendzimuma
laulības vai atbalstīt viendzimuma partneru attiecības,lai kādus absurdus likumus Jūs
pieņemtu,balstoties uz Stambulas konvekcijas ratifikāciju.
Esmu iepazinies ar Stambulas konvekcijas likumiem un nevienā punktā neatradu
atsauci:Viendzimuma attiecību un viendzimuma laulības atbalstīšana un legalizācija.
Brīnos par Jums kolīcijas deputātiem un valdības darbiniekiem,kuri būdami
tradicionālās ģimenes locekļi ar tās bērniem,pretēji veselam saprātam,sirdsapziņas,
tikumības,kristietības normām balsojat par izvirtības likumu, atbalstot
LGBT,Mozaīkas dalībnieku ‘’augstdzimušajām’’prasībām.
Mūsu Valsts Prezidents Jauna gada uzrunā uzsvēra:Mums katram ir sava Latvija,ko
politologs nosodīja,jo lūk Ždanokai ir sava Latvija.
Pilnīgi pareizi,jo arī Edgaram Rinķēviča kungam ir sava Latvija,jo viņš būdams
atklāts gejs,atbalsta LGBT,Mozaīkas darbību.Neesmu rasists un nenosodu viņu par
atklātību un spēju vadīt valsti,bet būdams kristietis nosodu Jūs kolīcijas deputātus,kuri
ar 52 balsu vairākumu,iecēlat par Prezidentu homoseksuālu cilvēku,opozīcijai
paliekot mazākumā.Kauns par Jums tautas kalpi,kuri dodat zvērestu Latvijas tautai,
kalpot tai un jau pirmajā balsojumā, rīkojaties pretēji viņas vēlmēm un
gribai.Nebrīnos par Jaunās Vienotības deputātiem,kuri akli izpilda ES biezdievīgās
vadības norādes,bet brīnos par zemnieku savienības deputātiem,kuri nodevuši savus
principus un vēlētājus,lai saņemtu ministru amatus.
Kā LPV partijas biedrs un JPFVTG pārvaldnieks pievienojos opozīcijas nostājai
atlaist Saeimu un rīkot jaunas Saeimas deputātu vēlēšanas jo tikai Latvijas tautai
pieder suverēna Valsts vara.

I nodaļa. Vispārējie noteikumi
1. Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.
2. Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai
Parakstīšanās pret partnerības likuma ieviešanu notieka gausi,jo Valsts
pilsoņi netic,ka viņu aktivitāte kaut ko mainīs,jo Saeimas kolīcijas
deputāti,ministri,Prezidents uzskata sevi par Latvijas valsts suverēno varu un
masu informācijas līdzekļos,vēsturnieku,ideologu atziņās tiek izplatīta melu
informācija,apsūdzot Krieviju,kura pati ir cietusi no PSRS sistēmas genocīda
un latviešu komunistu zvērībām Krievijā,par Latvijas okupāciju 1940 gadā.
Es piekrītu,ka sarkanās armijas intervence balstījās uz Ribentropa Molotova
paktu par neuzbrukšanu un Eiropas sadalīšanu starp Hitlerisko Vāciju un
Staļinisko PSRS.1939 gada 12 oktobrī, saskaņā ar Latvijas un PSRS
līgumu,Valsts Prezidents Kārlis Ulmanis radio uzrunā apsveica tautu ar
sarkanās armijas kara bāžu ierīkošanu Latvijas teritorijā,kuras pasargās no
svešu tautu intervences.Nepasargāja un tālākā PSRS intervence bija
nenovēršama.Kārlis Ulmanis līdz Kirkenšteina sociālistiskās valdības izveidei

parakstīja nepieciešamos dokumentu,kaut gan viņam bija ārzemju pase un
līdzīgi Igaunijas,Lietuvas Prezidentiem viņš varēja izbraukt no Valsts.
Cik ilgi mūsu ideologi,vēsturnieki melos,ka 2014 gadā Krievija ar 10000
karavīru armiju okupēja Krimu.Saskaņā ar Krievijas un Ukrainas līgumu Krima
vēsturiski ir Krievijas teritorija,kura Ukrainai tika pievienota PSRS laikā.Uz šī
līguma pamata Krimā tika izveidotas Krievijas kara bāzes ar tās karavīriem.
Balstoties uz demokrātiskām, sabiedriskām vēlēšanām Krimā, tās pilsoņi
izteica savu gribu izstāties no Ukrainas pārvaldības un iekļauties Krievijas
sastāvā.
Jūsos kolīcijas deputātos Latvijas pilsoņi ir vīlušies un Jūsu reitings krītas un
opozīcijas reitings no pilsoņu puses pieaug,jo Jūsu pieņemtie likumi,sankcijas izposta
uzņēmēju darbību un rada zaudējumus Latvijas Valstij un tās sabiedrībai.
Jūsu līderis Kariņa kungs ar svītu, lidojumos ar privātam lidmašīnām no
iedzīvotāju,uzņēmumu nodokļu naudas iztērēja apmēram 613 000 EUR,nerēķinot
izdevumus par ēdienu maltītēm.Patreiz Valsts kontrole noskaidro,kādu summu par
tām maksāja.Rīgas domes priekšsēdētājs par daudz niecīgāku summu,kuru iztērēja
braucienam uz Tamperes hokeja čempionātu,bija spiests atkāpties no sava amata.
Kariņa kungs ne tikai nenožēlo, neatvainojas bet pretendē uz NATO ģenerālsekretāra,
ES komisāra amatu,jo lidojumi bija laikā,kad viņš ieņēma ministru Prezidenta
amatu.Arī kolīcijas deputāti un jaunā ministru Prezidente E.Siliņa viņu jau trīs reizes
ir attaisnojusi,jo Kariņa kungs patreiz ir ārlietu ministrs un viņa darbība
sekmīga,atbalsot ES,ASV sankcijas,karadarbību Ukrainā,NATO kara bāžu ierīkošanu
Latvijā,aizsardzības nolūkiem paredzot 2.5 % no IKP.
Tā vietā lai veidotu diplomātiskas attiecības ar Krieviju,ideologu ietekmē tiek apriets
suverēnas Valsts Krievijas Prezidents V.Putina kungs pielīdzinot viņu Hitleram un
atbalstot vampīra karikatūras ar lieliem zobiem.
3. 105. Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji
sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.
Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma
gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.
Kliedzošs ir kolīcijas balsojums par atbildīgu ministriju darbinieku izstrādāto likumu,
Maskavas Domei konfiscējot juridiski piederošu īpašumu ‘’Maskavas nams’’bez
taisnīgas atlīdzības. Tādejādi tiek pārkāpts Satversmes 105 pants, jo no ekonomikas
ministrijas, tieslietu ministrijas, ministriju darbinieku, ministru, ministru Prezidentes,
Saeimas kolīcijas 52 deputātu puses neviens neuzņemas atbildību, konfiscējot
Maskavas domei juridiski piederošu īpašumu ‘’Maskavas nami’’, uzņemties atbildību
un norēķināties ar Maskavas Domi par īpašumu.
Krievijas atbilde būs sekojoša. Tiks konfiscēti Latvijas uzņēmēju naudas līdzekļi
Krievijas banku norēķinu kontos,tādejādi viņus izputinot.
Kolīcijas deputātus un ministriju atbildīgos darbiniekus tas neskars,jo viņu algas
netiks konfiscētas vai samazinātas.
Konfiscētā īpašuma ‘’Maskavas nams’’ uzturēšanai katru gadu no nodokļu naudas būs
jāmaksā apmēram 496 000 EUR.
Arī tas mūsu tautas kalpiem ir nieks,jo algas tas neskars.
4. 114. Personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un
attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.

Man bija gods piedalīties Saeimas deputātu plenārsēdē par krievu valodas
ierobežošanu Latvijas sabiedrībā.No kolīcijas puses izskanēja aicinājums, aizliegt
krievu valodas lietošanu krievu darba kolektīvos.Tikai no opozīcijas deputātu puses
no Saeimas tribīnes tika apliecināts:Valodu zināšana ir bagātība.
Aizliedzot un ierobežojot krievu valodu,izraidot no Valsts krievus par Latvijas
valodas nezināšanu 2 līmenī,tiek pārkāpts Satversmes likuma 114 punkts un ir
genocīds pret mazākuma tautību.
Es kā Latvijas pilsonis piekrītu:Latvijas valoda ir latviešu.
Man 20 gadi ir bijusi uzturēšanas atļauja Vācijā,Francijā.Imigrācijas nodaļā man
netika prasītas vācu,franču valodas,vēstures,himnas zināšanas un netika piedraudēts
izraidīt mani no Valsts par eksāmena nenokārtošanu.
Man pašam pienācās apgūt valodas,lai varētu komunicēt ar šo valstu iedzīvotājiem.
PSRS laikā skolā krievu valoda tika mācīta līdzvērtīgi latviešu valodai.Esmu
pateicīgs sociālisma sistēmai, kura ļāva apgūt krievu valodu,kura noderēja turpmākā
dzīvē,gan PSRS armijā,gan uzņēmējdarbībā
Krievijā,Kazahstānā,Baltkrievijā,Ukrainā,Latvijā,Lietuvā,Igaunijā.
Paši esat vainīgi,ka 30 gadus netika pilnvērtīgi mācīta latviešu valoda krievu
skolās un netika prasīta valodas zināšana sabiedrībā.
Tagad par vēlu ar drastiskām metodēm sasmelt izlieto ūdeni un izsūtīt no valsts
krievus,kuri nav spējīgi apgūt Latvijas valodu valsts zināšanu 2 līmenī.
5. 99. Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību.
Baznīca ir atdalīta no valsts.
100. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un
izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.
94. Ikvienam ir tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību. Nevienam nedrīkst
atņemt vai ierobežot brīvību citādi kā tikai saskaņā ar likumu.
Balstoties uz Satversmes likumu 94.99.100 punktu es izpaužu savus uzskatus
balstītus uz kristīgām,ģimeniskām vērtībām, ar tiesībām uz domas,apziņas un
reliģiskās pārliecības brīvību.
Ceru,ka Jūs manas domas,pārliecību izlasīsiet un dosiet atbildi,lai novērstu
Satversmes tiesas likumu pārkāpumus.
Nereaģēšanas rezultātā kā JPFVTG pārvaldnieks,īpašnieks,valdes loceklis,kura ir
sabiedriska bezpeļņas biedrIba un kura savās rindās apvieno Latvijas iedzīvotājus
neatkarīgi no tautības,valodas, partijas,reliģiskās piederības, lai realizētu fonda
mērķus,lēmumus un kā fonda Pārvaldnieks griezīšos pie masu informācijas
avotiem,tieslietu varas, ģenerālprokuratūras un pie Tiesībsarga Jansona kunga.
Cerot uz izpratni
Ar cieņu
Aivars Ūlands
Vircava
04.01.2024




102. Ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās
sabiedriskās organizācijās.
Pieņemot partnerības likumu Jūs esat pārkāpuši Satversmes likuma 110 punktu,jo
LGBT,Mozaīkas dalībniekiem ir tiesības apvienoties biedrībās,politiskās
partijās,sabiedriskās organizācijās,bet Satversmes likumā nav atļauts viendzimuma
attiecības pielīdzinat Valsts aizsargātai un atbalstītai laulībai-savienībai starp vīrieti
un sievieti,ģimeni,vecāku un bērnu tiesībām.
Latvijas Valstī saskaņā ar Satversmes likumiem nav iespējams legalizēt viendzimuma
laulības vai atbalstīt viendzimuma partneru attiecības,lai kādus absurdus likumus Jūs
pieņemtu,balstoties uz Stambulas konvekcijas ratifikāciju.
Esmu iepazinies ar Stambulas konvekcijas likumiem un nevienā punktā neatradu
atsauci:Viendzimuma attiecību un viendzimuma laulības atbalstīšana un legalizācija.
Brīnos par Jums kolīcijas deputātiem un valdības darbiniekiem,kuri būdami
tradicionālās ģimenes locekļi ar tās bērniem,pretēji veselam saprātam,sirdsapziņas,
tikumības,kristietības normām balsojat par izvirtības likumu, atbalstot
LGBT,Mozaīkas dalībnieku ‘’augstdzimušajām’’prasībām.
Mūsu Valsts Prezidents Jauna gada uzrunā uzsvēra:Mums katram ir sava Latvija,ko
politologs nosodīja,jo lūk Ždanokai ir sava Latvija.
Pilnīgi pareizi,jo arī Edgaram Rinķēviča kungam ir sava Latvija,jo viņš būdams
atklāts gejs,atbalsta LGBT,Mozaīkas darbību.Neesmu rasists un nenosodu viņu par
atklātību un spēju vadīt valsti,bet būdams kristietis nosodu Jūs kolīcijas deputātus,kuri
ar 52 balsu vairākumu,iecēlat par Prezidentu homoseksuālu cilvēku,opozīcijai
paliekot mazākumā.Kauns par Jums tautas kalpi,kuri dodat zvērestu Latvijas tautai,
kalpot tai un jau pirmajā balsojumā, rīkojaties pretēji viņas vēlmēm un
gribai.Nebrīnos par Jaunās Vienotības deputātiem,kuri akli izpilda ES biezdievīgās
vadības norādes,bet brīnos par zemnieku savienības deputātiem,kuri nodevuši savus
principus un vēlētājus,lai saņemtu ministru amatus.
Kā LPV partijas biedrs un JPFVTG pārvaldnieks pievienojos opozīcijas nostājai
atlaist Saeimu un rīkot jaunas Saeimas deputātu vēlēšanas jo tikai Latvijas tautai
pieder suverēna Valsts vara.

I nodaļa. Vispārējie noteikumi
1. Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.
2. Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai
Parakstīšanās pret partnerības likuma ieviešanu notieka gausi,jo Valsts
pilsoņi netic,ka viņu aktivitāte kaut ko mainīs,jo Saeimas kolīcijas
deputāti,ministri,Prezidents uzskata sevi par Latvijas valsts suverēno varu un
masu informācijas līdzekļos,vēsturnieku,ideologu atziņās tiek izplatīta melu
informācija,apsūdzot Krieviju,kura pati ir cietusi no PSRS sistēmas genocīda
un latviešu komunistu zvērībām Krievijā,par Latvijas okupāciju 1940 gadā.
Es piekrītu,ka sarkanās armijas intervence balstījās uz Ribentropa Molotova
paktu par neuzbrukšanu un Eiropas sadalīšanu starp Hitlerisko Vāciju un
Staļinisko PSRS.1939 gada 12 oktobrī, saskaņā ar Latvijas un PSRS
līgumu,Valsts Prezidents Kārlis Ulmanis radio uzrunā apsveica tautu ar
sarkanās armijas kara bāžu ierīkošanu Latvijas teritorijā,kuras pasargās no
svešu tautu intervences.Nepasargāja un tālākā PSRS intervence bija
nenovēršama.Kārlis Ulmanis līdz Kirkenšteina sociālistiskās valdības izveidei

parakstīja nepieciešamos dokumentu,kaut gan viņam bija ārzemju pase un
līdzīgi Igaunijas,Lietuvas Prezidentiem viņš varēja izbraukt no Valsts.
Cik ilgi mūsu ideologi,vēsturnieki melos,ka 2014 gadā Krievija ar 10000
karavīru armiju okupēja Krimu.Saskaņā ar Krievijas un Ukrainas līgumu Krima
vēsturiski ir Krievijas teritorija,kura Ukrainai tika pievienota PSRS laikā.Uz šī
līguma pamata Krimā tika izveidotas Krievijas kara bāzes ar tās karavīriem.
Balstoties uz demokrātiskām, sabiedriskām vēlēšanām Krimā, tās pilsoņi
izteica savu gribu izstāties no Ukrainas pārvaldības un iekļauties Krievijas
sastāvā.
Jūsos kolīcijas deputātos Latvijas pilsoņi ir vīlušies un Jūsu reitings krītas un
opozīcijas reitings no pilsoņu puses pieaug,jo Jūsu pieņemtie likumi,sankcijas izposta
uzņēmēju darbību un rada zaudējumus Latvijas Valstij un tās sabiedrībai.
Jūsu līderis Kariņa kungs ar svītu, lidojumos ar privātam lidmašīnām no
iedzīvotāju,uzņēmumu nodokļu naudas iztērēja apmēram 613 000 EUR,nerēķinot
izdevumus par ēdienu maltītēm.Patreiz Valsts kontrole noskaidro,kādu summu par
tām maksāja.Rīgas domes priekšsēdētājs par daudz niecīgāku summu,kuru iztērēja
braucienam uz Tamperes hokeja čempionātu,bija spiests atkāpties no sava amata.
Kariņa kungs ne tikai nenožēlo, neatvainojas bet pretendē uz NATO ģenerālsekretāra,
ES komisāra amatu,jo lidojumi bija laikā,kad viņš ieņēma ministru Prezidenta
amatu.Arī kolīcijas deputāti un jaunā ministru Prezidente E.Siliņa viņu jau trīs reizes
ir attaisnojusi,jo Kariņa kungs patreiz ir ārlietu ministrs un viņa darbība
sekmīga,atbalsot ES,ASV sankcijas,karadarbību Ukrainā,NATO kara bāžu ierīkošanu
Latvijā,aizsardzības nolūkiem paredzot 2.5 % no IKP.
Tā vietā lai veidotu diplomātiskas attiecības ar Krieviju,ideologu ietekmē tiek apriets
suverēnas Valsts Krievijas Prezidents V.Putina kungs pielīdzinot viņu Hitleram un
atbalstot vampīra karikatūras ar lieliem zobiem.
3. 105. Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji
sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.
Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma
gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.
Kliedzošs ir kolīcijas balsojums par atbildīgu ministriju darbinieku izstrādāto likumu,
Maskavas Domei konfiscējot juridiski piederošu īpašumu ‘’Maskavas nams’’bez
taisnīgas atlīdzības. Tādejādi tiek pārkāpts Satversmes 105 pants, jo no ekonomikas
ministrijas, tieslietu ministrijas, ministriju darbinieku, ministru, ministru Prezidentes,
Saeimas kolīcijas 52 deputātu puses neviens neuzņemas atbildību, konfiscējot
Maskavas domei juridiski piederošu īpašumu ‘’Maskavas nami’’, uzņemties atbildību
un norēķināties ar Maskavas Domi par īpašumu.
Krievijas atbilde būs sekojoša. Tiks konfiscēti Latvijas uzņēmēju naudas līdzekļi
Krievijas banku norēķinu kontos,tādejādi viņus izputinot.
Kolīcijas deputātus un ministriju atbildīgos darbiniekus tas neskars,jo viņu algas
netiks konfiscētas vai samazinātas.
Konfiscētā īpašuma ‘’Maskavas nams’’ uzturēšanai katru gadu no nodokļu naudas būs
jāmaksā apmēram 496 000 EUR.
Arī tas mūsu tautas kalpiem ir nieks,jo algas tas neskars.
4. 114. Personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un
attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.

Man bija gods piedalīties Saeimas deputātu plenārsēdē par krievu valodas
ierobežošanu Latvijas sabiedrībā.No kolīcijas puses izskanēja aicinājums, aizliegt
krievu valodas lietošanu krievu darba kolektīvos.Tikai no opozīcijas deputātu puses
no Saeimas tribīnes tika apliecināts:Valodu zināšana ir bagātība.
Aizliedzot un ierobežojot krievu valodu,izraidot no Valsts krievus par Latvijas
valodas nezināšanu 2 līmenī,tiek pārkāpts Satversmes likuma 114 punkts un ir
genocīds pret mazākuma tautību.
Es kā Latvijas pilsonis piekrītu:Latvijas valoda ir latviešu.
Man 20 gadi ir bijusi uzturēšanas atļauja Vācijā,Francijā.Imigrācijas nodaļā man
netika prasītas vācu,franču valodas,vēstures,himnas zināšanas un netika piedraudēts
izraidīt mani no Valsts par eksāmena nenokārtošanu.
Man pašam pienācās apgūt valodas,lai varētu komunicēt ar šo valstu iedzīvotājiem.
PSRS laikā skolā krievu valoda tika mācīta līdzvērtīgi latviešu valodai.Esmu
pateicīgs sociālisma sistēmai, kura ļāva apgūt krievu valodu,kura noderēja turpmākā
dzīvē,gan PSRS armijā,gan uzņēmējdarbībā
Krievijā,Kazahstānā,Baltkrievijā,Ukrainā,Latvijā,Lietuvā,Igaunijā.
Paši esat vainīgi,ka 30 gadus netika pilnvērtīgi mācīta latviešu valoda krievu
skolās un netika prasīta valodas zināšana sabiedrībā.
Tagad par vēlu ar drastiskām metodēm sasmelt izlieto ūdeni un izsūtīt no valsts
krievus,kuri nav spējīgi apgūt Latvijas valodu valsts zināšanu 2 līmenī.
5. 99. Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību.
Baznīca ir atdalīta no valsts.
100. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un
izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.
94. Ikvienam ir tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību. Nevienam nedrīkst
atņemt vai ierobežot brīvību citādi kā tikai saskaņā ar likumu.
Balstoties uz Satversmes likumu 94.99.100 punktu es izpaužu savus uzskatus
balstītus uz kristīgām,ģimeniskām vērtībām, ar tiesībām uz domas,apziņas un
reliģiskās pārliecības brīvību.
Ceru,ka Jūs manas domas,pārliecību izlasīsiet un dosiet atbildi,lai novērstu
Satversmes tiesas likumu pārkāpumus.
Nereaģēšanas rezultātā kā JPFVTG pārvaldnieks,īpašnieks,valdes loceklis,kura ir
sabiedriska bezpeļņas biedrIba un kura savās rindās apvieno Latvijas iedzīvotājus
neatkarīgi no tautības,valodas, partijas,reliģiskās piederības, lai realizētu fonda
mērķus,lēmumus un kā fonda Pārvaldnieks griezīšos pie masu informācijas
avotiem,tieslietu varas, ģenerālprokuratūras un pie Tiesībsarga Jansona kunga.
Cerot uz izpratni
Ar cieņu
Aivars Ūlands
Vircava
04.01.2024
102. Ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās
sabiedriskās organizācijās.
Pieņemot partnerības likumu Jūs esat pārkāpuši Satversmes likuma 110 punktu,jo
LGBT,Mozaīkas dalībniekiem ir tiesības apvienoties biedrībās,politiskās
partijās,sabiedriskās organizācijās,bet Satversmes likumā nav atļauts viendzimuma
attiecības pielīdzinat Valsts aizsargātai un atbalstītai laulībai-savienībai starp vīrieti
un sievieti,ģimeni,vecāku un bērnu tiesībām.
Latvijas Valstī saskaņā ar Satversmes likumiem nav iespējams legalizēt viendzimuma
laulības vai atbalstīt viendzimuma partneru attiecības,lai kādus absurdus likumus Jūs
pieņemtu,balstoties uz Stambulas konvekcijas ratifikāciju.
Esmu iepazinies ar Stambulas konvekcijas likumiem un nevienā punktā neatradu
atsauci:Viendzimuma attiecību un viendzimuma laulības atbalstīšana un legalizācija.
Brīnos par Jums kolīcijas deputātiem un valdības darbiniekiem,kuri būdami
tradicionālās ģimenes locekļi ar tās bērniem,pretēji veselam saprātam,sirdsapziņas,
tikumības,kristietības normām balsojat par izvirtības likumu, atbalstot
LGBT,Mozaīkas dalībnieku ‘’augstdzimušajām’’prasībām.
Mūsu Valsts Prezidents Jauna gada uzrunā uzsvēra:Mums katram ir sava Latvija,ko
politologs nosodīja,jo lūk Ždanokai ir sava Latvija.
Pilnīgi pareizi,jo arī Edgaram Rinķēviča kungam ir sava Latvija,jo viņš būdams
atklāts gejs,atbalsta LGBT,Mozaīkas darbību.Neesmu rasists un nenosodu viņu par
atklātību un spēju vadīt valsti,bet būdams kristietis nosodu Jūs kolīcijas deputātus,kuri
ar 52 balsu vairākumu,iecēlat par Prezidentu homoseksuālu cilvēku,opozīcijai
paliekot mazākumā.Kauns par Jums tautas kalpi,kuri dodat zvērestu Latvijas tautai,
kalpot tai un jau pirmajā balsojumā, rīkojaties pretēji viņas vēlmēm un
gribai.Nebrīnos par Jaunās Vienotības deputātiem,kuri akli izpilda ES biezdievīgās
vadības norādes,bet brīnos par zemnieku savienības deputātiem,kuri nodevuši savus
principus un vēlētājus,lai saņemtu ministru amatus.
Kā LPV partijas biedrs un JPFVTG pārvaldnieks pievienojos opozīcijas nostājai
atlaist Saeimu un rīkot jaunas Saeimas deputātu vēlēšanas jo tikai Latvijas tautai
pieder suverēna Valsts vara.

I nodaļa. Vispārējie noteikumi
1. Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.
2. Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai
Parakstīšanās pret partnerības likuma ieviešanu notieka gausi,jo Valsts
pilsoņi netic,ka viņu aktivitāte kaut ko mainīs,jo Saeimas kolīcijas
deputāti,ministri,Prezidents uzskata sevi par Latvijas valsts suverēno varu un
masu informācijas līdzekļos,vēsturnieku,ideologu atziņās tiek izplatīta melu
informācija,apsūdzot Krieviju,kura pati ir cietusi no PSRS sistēmas genocīda
un latviešu komunistu zvērībām Krievijā,par Latvijas okupāciju 1940 gadā.
Es piekrītu,ka sarkanās armijas intervence balstījās uz Ribentropa Molotova
paktu par neuzbrukšanu un Eiropas sadalīšanu starp Hitlerisko Vāciju un
Staļinisko PSRS.1939 gada 12 oktobrī, saskaņā ar Latvijas un PSRS
līgumu,Valsts Prezidents Kārlis Ulmanis radio uzrunā apsveica tautu ar
sarkanās armijas kara bāžu ierīkošanu Latvijas teritorijā,kuras pasargās no
svešu tautu intervences.Nepasargāja un tālākā PSRS intervence bija
nenovēršama.Kārlis Ulmanis līdz Kirkenšteina sociālistiskās valdības izveidei

parakstīja nepieciešamos dokumentu,kaut gan viņam bija ārzemju pase un
līdzīgi Igaunijas,Lietuvas Prezidentiem viņš varēja izbraukt no Valsts.
Cik ilgi mūsu ideologi,vēsturnieki melos,ka 2014 gadā Krievija ar 10000
karavīru armiju okupēja Krimu.Saskaņā ar Krievijas un Ukrainas līgumu Krima
vēsturiski ir Krievijas teritorija,kura Ukrainai tika pievienota PSRS laikā.Uz šī
līguma pamata Krimā tika izveidotas Krievijas kara bāzes ar tās karavīriem.
Balstoties uz demokrātiskām, sabiedriskām vēlēšanām Krimā, tās pilsoņi
izteica savu gribu izstāties no Ukrainas pārvaldības un iekļauties Krievijas
sastāvā.
Jūsos kolīcijas deputātos Latvijas pilsoņi ir vīlušies un Jūsu reitings krītas un
opozīcijas reitings no pilsoņu puses pieaug,jo Jūsu pieņemtie likumi,sankcijas izposta
uzņēmēju darbību un rada zaudējumus Latvijas Valstij un tās sabiedrībai.
Jūsu līderis Kariņa kungs ar svītu, lidojumos ar privātam lidmašīnām no
iedzīvotāju,uzņēmumu nodokļu naudas iztērēja apmēram 613 000 EUR,nerēķinot
izdevumus par ēdienu maltītēm.Patreiz Valsts kontrole noskaidro,kādu summu par
tām maksāja.Rīgas domes priekšsēdētājs par daudz niecīgāku summu,kuru iztērēja
braucienam uz Tamperes hokeja čempionātu,bija spiests atkāpties no sava amata.
Kariņa kungs ne tikai nenožēlo, neatvainojas bet pretendē uz NATO ģenerālsekretāra,
ES komisāra amatu,jo lidojumi bija laikā,kad viņš ieņēma ministru Prezidenta
amatu.Arī kolīcijas deputāti un jaunā ministru Prezidente E.Siliņa viņu jau trīs reizes
ir attaisnojusi,jo Kariņa kungs patreiz ir ārlietu ministrs un viņa darbība
sekmīga,atbalsot ES,ASV sankcijas,karadarbību Ukrainā,NATO kara bāžu ierīkošanu
Latvijā,aizsardzības nolūkiem paredzot 2.5 % no IKP.
Tā vietā lai veidotu diplomātiskas attiecības ar Krieviju,ideologu ietekmē tiek apriets
suverēnas Valsts Krievijas Prezidents V.Putina kungs pielīdzinot viņu Hitleram un
atbalstot vampīra karikatūras ar lieliem zobiem.
3. 105. Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji
sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.
Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma
gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.
Kliedzošs ir kolīcijas balsojums par atbildīgu ministriju darbinieku izstrādāto likumu,
Maskavas Domei konfiscējot juridiski piederošu īpašumu ‘’Maskavas nams’’bez
taisnīgas atlīdzības. Tādejādi tiek pārkāpts Satversmes 105 pants, jo no ekonomikas
ministrijas, tieslietu ministrijas, ministriju darbinieku, ministru, ministru Prezidentes,
Saeimas kolīcijas 52 deputātu puses neviens neuzņemas atbildību, konfiscējot
Maskavas domei juridiski piederošu īpašumu ‘’Maskavas nami’’, uzņemties atbildību
un norēķināties ar Maskavas Domi par īpašumu.
Krievijas atbilde būs sekojoša. Tiks konfiscēti Latvijas uzņēmēju naudas līdzekļi
Krievijas banku norēķinu kontos,tādejādi viņus izputinot.
Kolīcijas deputātus un ministriju atbildīgos darbiniekus tas neskars,jo viņu algas
netiks konfiscētas vai samazinātas.
Konfiscētā īpašuma ‘’Maskavas nams’’ uzturēšanai katru gadu no nodokļu naudas būs
jāmaksā apmēram 496 000 EUR.
Arī tas mūsu tautas kalpiem ir nieks,jo algas tas neskars.
4. 114. Personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un
attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.

Man bija gods piedalīties Saeimas deputātu plenārsēdē par krievu valodas
ierobežošanu Latvijas sabiedrībā.No kolīcijas puses izskanēja aicinājums, aizliegt
krievu valodas lietošanu krievu darba kolektīvos.Tikai no opozīcijas deputātu puses
no Saeimas tribīnes tika apliecināts:Valodu zināšana ir bagātība.
Aizliedzot un ierobežojot krievu valodu,izraidot no Valsts krievus par Latvijas
valodas nezināšanu 2 līmenī,tiek pārkāpts Satversmes likuma 114 punkts un ir
genocīds pret mazākuma tautību.
Es kā Latvijas pilsonis piekrītu:Latvijas valoda ir latviešu.
Man 20 gadi ir bijusi uzturēšanas atļauja Vācijā,Francijā.Imigrācijas nodaļā man
netika prasītas vācu,franču valodas,vēstures,himnas zināšanas un netika piedraudēts
izraidīt mani no Valsts par eksāmena nenokārtošanu.
Man pašam pienācās apgūt valodas,lai varētu komunicēt ar šo valstu iedzīvotājiem.
PSRS laikā skolā krievu valoda tika mācīta līdzvērtīgi latviešu valodai.Esmu
pateicīgs sociālisma sistēmai, kura ļāva apgūt krievu valodu,kura noderēja turpmākā
dzīvē,gan PSRS armijā,gan uzņēmējdarbībā
Krievijā,Kazahstānā,Baltkrievijā,Ukrainā,Latvijā,Lietuvā,Igaunijā.
Paši esat vainīgi,ka 30 gadus netika pilnvērtīgi mācīta latviešu valoda krievu
skolās un netika prasīta valodas zināšana sabiedrībā.
Tagad par vēlu ar drastiskām metodēm sasmelt izlieto ūdeni un izsūtīt no valsts
krievus,kuri nav spējīgi apgūt Latvijas valodu valsts zināšanu 2 līmenī.
5. 99. Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību.
Baznīca ir atdalīta no valsts.
100. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un
izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.
94. Ikvienam ir tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību. Nevienam nedrīkst
atņemt vai ierobežot brīvību citādi kā tikai saskaņā ar likumu.
Balstoties uz Satversmes likumu 94.99.100 punktu es izpaužu savus uzskatus
balstītus uz kristīgām,ģimeniskām vērtībām, ar tiesībām uz domas,apziņas un
reliģiskās pārliecības brīvību.
Ceru,ka Jūs manas domas,pārliecību izlasīsiet un dosiet atbildi,lai novērstu
Satversmes tiesas likumu pārkāpumus.
Nereaģēšanas rezultātā kā JPFVTG pārvaldnieks,īpašnieks,valdes loceklis,kura ir
sabiedriska bezpeļņas biedrIba un kura savās rindās apvieno Latvijas iedzīvotājus
neatkarīgi no tautības,valodas, partijas,reliģiskās piederības, lai realizētu fonda
mērķus,lēmumus un kā fonda Pārvaldnieks griezīšos pie masu informācijas
avotiem,tieslietu varas, ģenerālprokuratūras un pie Tiesībsarga Jansona kunga.
Cerot uz izpratni
Ar cieņu
Aivars Ūlands
Vircava
04.01.2024






102. Ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās
sabiedriskās organizācijās.
Pieņemot partnerības likumu Jūs esat pārkāpuši Satversmes likuma 110 punktu,jo
LGBT,Mozaīkas dalībniekiem ir tiesības apvienoties biedrībās,politiskās
partijās,sabiedriskās organizācijās,bet Satversmes likumā nav atļauts viendzimuma
attiecības pielīdzinat Valsts aizsargātai un atbalstītai laulībai-savienībai starp vīrieti
un sievieti,ģimeni,vecāku un bērnu tiesībām.
Latvijas Valstī saskaņā ar Satversmes likumiem nav iespējams legalizēt viendzimuma
laulības vai atbalstīt viendzimuma partneru attiecības,lai kādus absurdus likumus Jūs
pieņemtu,balstoties uz Stambulas konvekcijas ratifikāciju.
Esmu iepazinies ar Stambulas konvekcijas likumiem un nevienā punktā neatradu
atsauci:Viendzimuma attiecību un viendzimuma laulības atbalstīšana un legalizācija.
Brīnos par Jums kolīcijas deputātiem un valdības darbiniekiem,kuri būdami
tradicionālās ģimenes locekļi ar tās bērniem,pretēji veselam saprātam,sirdsapziņas,
tikumības,kristietības normām balsojat par izvirtības likumu, atbalstot
LGBT,Mozaīkas dalībnieku ‘’augstdzimušajām’’prasībām.
Mūsu Valsts Prezidents Jauna gada uzrunā uzsvēra:Mums katram ir sava Latvija,ko
politologs nosodīja,jo lūk Ždanokai ir sava Latvija.
Pilnīgi pareizi,jo arī Edgaram Rinķēviča kungam ir sava Latvija,jo viņš būdams
atklāts gejs,atbalsta LGBT,Mozaīkas darbību.Neesmu rasists un nenosodu viņu par
atklātību un spēju vadīt valsti,bet būdams kristietis nosodu Jūs kolīcijas deputātus,kuri
ar 52 balsu vairākumu,iecēlat par Prezidentu homoseksuālu cilvēku,opozīcijai
paliekot mazākumā.Kauns par Jums tautas kalpi,kuri dodat zvērestu Latvijas tautai,
kalpot tai un jau pirmajā balsojumā, rīkojaties pretēji viņas vēlmēm un
gribai.Nebrīnos par Jaunās Vienotības deputātiem,kuri akli izpilda ES biezdievīgās
vadības norādes,bet brīnos par zemnieku savienības deputātiem,kuri nodevuši savus
principus un vēlētājus,lai saņemtu ministru amatus.
Kā LPV partijas biedrs un JPFVTG pārvaldnieks pievienojos opozīcijas nostājai
atlaist Saeimu un rīkot jaunas Saeimas deputātu vēlēšanas jo tikai Latvijas tautai
pieder suverēna Valsts vara.

I nodaļa. Vispārējie noteikumi
1. Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.
2. Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai
Parakstīšanās pret partnerības likuma ieviešanu notieka gausi,jo Valsts
pilsoņi netic,ka viņu aktivitāte kaut ko mainīs,jo Saeimas kolīcijas
deputāti,ministri,Prezidents uzskata sevi par Latvijas valsts suverēno varu un
masu informācijas līdzekļos,vēsturnieku,ideologu atziņās tiek izplatīta melu
informācija,apsūdzot Krieviju,kura pati ir cietusi no PSRS sistēmas genocīda
un latviešu komunistu zvērībām Krievijā,par Latvijas okupāciju 1940 gadā.
Es piekrītu,ka sarkanās armijas intervence balstījās uz Ribentropa Molotova
paktu par neuzbrukšanu un Eiropas sadalīšanu starp Hitlerisko Vāciju un
Staļinisko PSRS.1939 gada 12 oktobrī, saskaņā ar Latvijas un PSRS
līgumu,Valsts Prezidents Kārlis Ulmanis radio uzrunā apsveica tautu ar
sarkanās armijas kara bāžu ierīkošanu Latvijas teritorijā,kuras pasargās no
svešu tautu intervences.Nepasargāja un tālākā PSRS intervence bija
nenovēršama.Kārlis Ulmanis līdz Kirkenšteina sociālistiskās valdības izveidei

parakstīja nepieciešamos dokumentu,kaut gan viņam bija ārzemju pase un
līdzīgi Igaunijas,Lietuvas Prezidentiem viņš varēja izbraukt no Valsts.
Cik ilgi mūsu ideologi,vēsturnieki melos,ka 2014 gadā Krievija ar 10000
karavīru armiju okupēja Krimu.Saskaņā ar Krievijas un Ukrainas līgumu Krima
vēsturiski ir Krievijas teritorija,kura Ukrainai tika pievienota PSRS laikā.Uz šī
līguma pamata Krimā tika izveidotas Krievijas kara bāzes ar tās karavīriem.
Balstoties uz demokrātiskām, sabiedriskām vēlēšanām Krimā, tās pilsoņi
izteica savu gribu izstāties no Ukrainas pārvaldības un iekļauties Krievijas
sastāvā.
Jūsos kolīcijas deputātos Latvijas pilsoņi ir vīlušies un Jūsu reitings krītas un
opozīcijas reitings no pilsoņu puses pieaug,jo Jūsu pieņemtie likumi,sankcijas izposta
uzņēmēju darbību un rada zaudējumus Latvijas Valstij un tās sabiedrībai.
Jūsu līderis Kariņa kungs ar svītu, lidojumos ar privātam lidmašīnām no
iedzīvotāju,uzņēmumu nodokļu naudas iztērēja apmēram 613 000 EUR,nerēķinot
izdevumus par ēdienu maltītēm.Patreiz Valsts kontrole noskaidro,kādu summu par
tām maksāja.Rīgas domes priekšsēdētājs par daudz niecīgāku summu,kuru iztērēja
braucienam uz Tamperes hokeja čempionātu,bija spiests atkāpties no sava amata.
Kariņa kungs ne tikai nenožēlo, neatvainojas bet pretendē uz NATO ģenerālsekretāra,
ES komisāra amatu,jo lidojumi bija laikā,kad viņš ieņēma ministru Prezidenta
amatu.Arī kolīcijas deputāti un jaunā ministru Prezidente E.Siliņa viņu jau trīs reizes
ir attaisnojusi,jo Kariņa kungs patreiz ir ārlietu ministrs un viņa darbība
sekmīga,atbalsot ES,ASV sankcijas,karadarbību Ukrainā,NATO kara bāžu ierīkošanu
Latvijā,aizsardzības nolūkiem paredzot 2.5 % no IKP.
Tā vietā lai veidotu diplomātiskas attiecības ar Krieviju,ideologu ietekmē tiek apriets
suverēnas Valsts Krievijas Prezidents V.Putina kungs pielīdzinot viņu Hitleram un
atbalstot vampīra karikatūras ar lieliem zobiem.
3. 105. Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji
sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.
Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma
gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.
Kliedzošs ir kolīcijas balsojums par atbildīgu ministriju darbinieku izstrādāto likumu,
Maskavas Domei konfiscējot juridiski piederošu īpašumu ‘’Maskavas nams’’bez
taisnīgas atlīdzības. Tādejādi tiek pārkāpts Satversmes 105 pants, jo no ekonomikas
ministrijas, tieslietu ministrijas, ministriju darbinieku, ministru, ministru Prezidentes,
Saeimas kolīcijas 52 deputātu puses neviens neuzņemas atbildību, konfiscējot
Maskavas domei juridiski piederošu īpašumu ‘’Maskavas nami’’, uzņemties atbildību
un norēķināties ar Maskavas Domi par īpašumu.
Krievijas atbilde būs sekojoša. Tiks konfiscēti Latvijas uzņēmēju naudas līdzekļi
Krievijas banku norēķinu kontos,tādejādi viņus izputinot.
Kolīcijas deputātus un ministriju atbildīgos darbiniekus tas neskars,jo viņu algas
netiks konfiscētas vai samazinātas.
Konfiscētā īpašuma ‘’Maskavas nams’’ uzturēšanai katru gadu no nodokļu naudas būs
jāmaksā apmēram 496 000 EUR.
Arī tas mūsu tautas kalpiem ir nieks,jo algas tas neskars.
4. 114. Personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un
attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.

Man bija gods piedalīties Saeimas deputātu plenārsēdē par krievu valodas
ierobežošanu Latvijas sabiedrībā.No kolīcijas puses izskanēja aicinājums, aizliegt
krievu valodas lietošanu krievu darba kolektīvos.Tikai no opozīcijas deputātu puses
no Saeimas tribīnes tika apliecināts:Valodu zināšana ir bagātība.
Aizliedzot un ierobežojot krievu valodu,izraidot no Valsts krievus par Latvijas
valodas nezināšanu 2 līmenī,tiek pārkāpts Satversmes likuma 114 punkts un ir
genocīds pret mazākuma tautību.
Es kā Latvijas pilsonis piekrītu:Latvijas valoda ir latviešu.
Man 20 gadi ir bijusi uzturēšanas atļauja Vācijā,Francijā.Imigrācijas nodaļā man
netika prasītas vācu,franču valodas,vēstures,himnas zināšanas un netika piedraudēts
izraidīt mani no Valsts par eksāmena nenokārtošanu.
Man pašam pienācās apgūt valodas,lai varētu komunicēt ar šo valstu iedzīvotājiem.
PSRS laikā skolā krievu valoda tika mācīta līdzvērtīgi latviešu valodai.Esmu
pateicīgs sociālisma sistēmai, kura ļāva apgūt krievu valodu,kura noderēja turpmākā
dzīvē,gan PSRS armijā,gan uzņēmējdarbībā
Krievijā,Kazahstānā,Baltkrievijā,Ukrainā,Latvijā,Lietuvā,Igaunijā.
Paši esat vainīgi,ka 30 gadus netika pilnvērtīgi mācīta latviešu valoda krievu
skolās un netika prasīta valodas zināšana sabiedrībā.
Tagad par vēlu ar drastiskām metodēm sasmelt izlieto ūdeni un izsūtīt no valsts
krievus,kuri nav spējīgi apgūt Latvijas valodu valsts zināšanu 2 līmenī.
5. 99. Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību.
Baznīca ir atdalīta no valsts.
100. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un
izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.
94. Ikvienam ir tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību. Nevienam nedrīkst
atņemt vai ierobežot brīvību citādi kā tikai saskaņā ar likumu.
Balstoties uz Satversmes likumu 94.99.100 punktu es izpaužu savus uzskatus
balstītus uz kristīgām,ģimeniskām vērtībām, ar tiesībām uz domas,apziņas un
reliģiskās pārliecības brīvību.
Ceru,ka Jūs manas domas,pārliecību izlasīsiet un dosiet atbildi,lai novērstu
Satversmes tiesas likumu pārkāpumus.
Nereaģēšanas rezultātā kā JPFVTG pārvaldnieks,īpašnieks,valdes loceklis,kura ir
sabiedriska bezpeļņas biedrIba un kura savās rindās apvieno Latvijas iedzīvotājus
neatkarīgi no tautības,valodas, partijas,reliģiskās piederības, lai realizētu fonda
mērķus,lēmumus un kā fonda Pārvaldnieks griezīšos pie masu informācijas
avotiem,tieslietu varas, ģenerālprokuratūras un pie Tiesībsarga Jansona kunga.
Cerot uz izpratni
Ar cieņu
Aivars Ūlands
Vircava
04.01.2024Jāņa Pommera Fonds ''Varavīksnes Tilts Gāles''

Ziedojuma, norēķina konts
Swedbank AS
LVO4HABA0551064797594
“Swedbank” AS
Balasta dambis 15, Rīga,
LV-1048, Latvija
BIC/S.W.I.F.T.: HABALV22
Reģ. Nr.: 40008276212

Izglītība
J. Pommers piedzima pareizticīgu latviešu zemnieku daudzbērnu ģimenē.
Deviņu gadu vecumā iestājās Lazdonas pareizticīgo Liseskalna skolā,
turpināja izglītību Rīgas Garīgajā skolā (1887–1891), ieskaitīts Rīgas
Pareizticīgo garīgajā seminārā (1891), kuru pabeidza ar 1. pakāpes diplomu
(1897). Pildīja tautskolotāja pienākumus Ļaudonas draudzes skolā
(1897–1899). 1899. gada sākumā pārcelts uz Liepāju kalpot par
garīdznieka palīgu (psalmotāju), vienlaikus bija skolotājs draudzes skolā.
Studēja Kijivas Garīgajā akadēmijā (1900–1904), kuru pabeidza
ar teoloģijas kandidāta grādu. Studiju laikā ar Kronštates Ioana (Иоанн
Кронштадтский) svētību kļuva par mūku, vārdā Ioans (13.03.1903.).
Iesvētīts par diakonu (23.09.1903.) un garīdznieku (13.06.1904.).
Nozīmīgākie posmi biogrāfijā
Kalpošana Krievijas Impērijā
Pēc akadēmijas absolvēšanas Černihivas Garīgajā seminārā J. Pommers
mācīja Svēto Rakstu kursu (1904), tad pārcelts uz Vologdas Garīgo
semināru par inspektoru (1906), kur viņam nācās samierināt revolucionāri
noskaņotos studējošos. Viņa stingrā konservatīvā nostāja un prasme ieviest
kārtību “dumpinieku” vidē guva Baznīcas hierarhu atzinību. Jau nākamajā
gadā viņu iesvētīja par arhimandrītu (1907). Kopš 1908. gada J. Pommers
bija Lietuvas Garīgā semināra rektors (Viļņā), vadīja Svētās Trīsvienības
vīriešu klosteri (Viļņā), iecelts par Lietuvas eparhijas skolu padomes un
izdevniecības komitejas priekšsēdētāju.
Ioanu kā tā laika Krievijas Impērijā gados jaunāko (35 gadi) pretendentu
Pēterburgas Aleksandra Ņevska lavrā (Свято-Троицкая Александро-
Невская лавра) 11.03.1912. hirotonizēja par bīskapu Maskavas un
Kolomnas metropolīts (svētmoceklis) Vladimirs (Владимир
Богоявленский). Bīskapa rezidence atradās Minskā, kur viņš vadīja Svētā
Gara klosteri un bija Minskas eparhijas skolu padomes priekšsēdētājs,
pildīja Minskas eparhijas pagaidu pārvaldnieka pienākumus. 11.1912.,
ņemot vērā smagi slimojošā Hersonas arhibīskapa Dmitrija (Дмитрий
Ковальницкий) lūgumu, Sinode pārcēla bīskapu Ioanu uz Hersonas
eparhiju. Viņš tika iecelts par Taganrogas bīskapu, Jekaterinoslavas (tagad
Dņipro Ukrainā) eparhijas vikāru (04.04.1913.), kopš 05.10.1916. tika
dēvēts par Pieazovas un Taganrogas bīskapu. Pirmā pasaules kara laikā
organizēja palīdzību bēgļiem no Galīcijas un Krievijas Impērijas rietumu
guberņām.
Pēc 1917. gada februāra revolūcijas J. Pommers publiski nosodīja
jauno Pagaidu valdību, tika arestēts, bet atbrīvots, pateicoties ticīgo
atbalstam, kuri sarīkoja krusta gājienu pie cietuma. Pareizticīgās Krievijas
baznīcas vietējā koncila (Поместный собор Православной российской
церкви) dalībnieks (1917–1918), atbalstīja patriarhāta atjaunošanu
Pareizticīgajā baznīcā Krievijā un patriarha Tihona (Тихон Беллавин)
ievēlēšanu. Tika iecelts par Staricas bīskapu, Tveras un Kašinas eparhijas
vikāru (07. vai 13.09.1917.). Tā paša gada beigās tika izsūtīts no Tveras,
bet uzņēmās Tveras eparhijas pagaidu pārvaldnieka pienākumus, pildīja
Tveras arhibīskapa (svētmocekļa) Serafima (Серафим Чичагов) lēmumu.

22.04.1918. pārcelts uz Penzas un Saranskas eparhiju, iecelts par
arhibīskapu. Ierodoties Penzā, viņam nācās risināt konfliktu ar bijušo
Penzas arhibīskapu Vladimiru Putjatu (Владимир Путята; ekskomunicēts
no bīskapa amata 20.04.1918.) un viņa atbalstītājiem, kuri iesaistījās t. s.
atjaunotnes kustībā (Обновленчество). To oficiālā Krievu Pareizticīgā
baznīca uzskatīja par šķeltniecisku. Gada laikā arhibīskapam Ioanam
izdevās normalizēt situāciju eparhijā, neskatoties uz atklātiem uzbrukumiem
no konflikta iniciatoru puses un represijām no jaunās lielinieciskās padomju
varas puses – atkārtotie aresti, pratināšana un slikti ieslodzījuma apstākļi
iedragāja viņa veselību.
Baznīcas konfliktu risināšana Penzas eparhijā
Politiskās vēstures kolīzijas pēc Krievijas Impērijas sabrukuma, revolūcijas
un ateistiskās padomju varas nostiprināšanās ietekmēja gan J. Pommera
personīgo, gan visas Krievu Pareizticīgās baznīcas likteni. Pēc iecelšanas
par Penzas arhibīskapu viņš nonāca asa konflikta epicentrā, kurā bija
iesaistīti ne tikai pretēji noskaņoti baznīcēni, bet arī jaunās varas struktūras,
kuras centās izmantot šo konfliktu, lai šķeltu ticīgos un mazinātu Baznīcas –
un reliģijas kopumā – autoritāti. Bijušā Penzas arhibīskapa V. Putjatas
nodibinātā “tautas baznīca” ar Viskrievijas Ārkārtējās komisijas
(Всероссийская чрезвычайная комиссия, ВЧК, VČK) atbalstu Penzā tika
reģistrēta kā oficiāla organizācija un atteicās pildīt kanoniskā arhibīskapa
rīkojumus. Tā mēģināja kontrolēt Penzas dievnamus un nelaist tajos
kanoniskās Baznīcas atbalstītājus. Savukārt arhibīskaps Ioans turpināja
konsekventi ievērot Pareizticīgās Krievijas baznīcas koncila lēmumus, vadīt
dievkalpojumus Penzas Sv. apustuļu Pētera un Pāvila dievnamā (Храм
Святых апостолов Петра и Павла), nostiprinot autoritāti ticīgo vidē. Arī
turpmāk, neskatoties uz VČK un V. Putjatas sekotāju draudiem un
vajāšanām, arhibīskaps aizstāvēja oficiālās Baznīcas pozīcijas.
Pēc V. Putjatas atbalstītāju atkārtotajiem mēģinājumiem ar spēku ieņemt
Penzas katedrāli gan V. Putjata, gan arhibīskaps Ioans tika arestēti
(27.09.1918.). Cietumā, kur tika ievietoti ieslodzītie, norisinājās aizturēto
masu slepkavošana; sarakstos bija arī J. Pommera vārds. Pēc Vācijas
konsula iejaukšanās arhibīskapam piemēroja mājas arestu. Turpinājās
pratināšanas un kratīšanas. Lielinieku nežēlīgums un terors, kuru J.
Pommeram nācās piedzīvot Padomju Krievijā, būtiski ietekmēja viņa
radikālo nostāju pret komunistiem un sociāldemokrātiem. Eparhijas
padomes darbība tika atjaunota 02.1919., bet 06.1919. arhibīskaps tika
iesaukts aizmugures zemessargos, tomēr draudzes panāca iesaukšanas
atlikšanu. Tā paša gada novembrī arhibīskapu Ioanu atkal arestēja VČK un
apsūdzēja dalībā “kontrrevolucionārajā organizācijā”. Sākumā viņu turēja
Penzas cietumā, tad pārveda uz Maskavu (1920). Šajā laikā Pareizticīgās
baznīcas Latvijā koncils ievēlēja Ioanu par arhibīskapu un vērsās ar lūgumu
pie patriarha Tihona atļaut arhibīskapam doties uz Latviju. Martā J.
Pommers tika atbrīvots no cietuma un nosūtīts uz Penzu, lai pabeigtu risināt
ieilgušo konfliktu. Pateicoties viņa pūlēm, vairums pareizticīgo draudžu
atgriezās kanoniskajā Baznīcā. Izdevās novērst arī nekārtības dievnamos.
Kalpošana un politiskā darbība Latvijas Republikā

Atsaucoties uz Pareizticīgās baznīcas Latvijā koncila lūgumu (1920),
patriarhs Tihons ar savu svētību atļāva arhibīskapam Ioanam pamest
Penzas eparhiju, lai dotos uz Rīgu un pildītu Latvijas pareizticīgo virsgana
pienākumus (19.07.1921.). Arhibīskaps Ioans ieradās Rīgā 24.07.1921.
Maskavas un visas Krievijas patriarhs Tihons piešķīra arhibīskapam Ioanam
plašas pilnvaras administratīvajā, saimnieciskajā un izglītības jomā. Tas
nozīmēja arī Pareizticīgajai baznīcai Latvijā plašas
autonomijas tiesības Maskavas Patriarhāta jurisdikcijā.
J. Pommers aktīvi piedalījās Pareizticīgās baznīcas Latvijā statūtu izstrādē
(pieņemti 1923. gadā, reģistrēti 1924. gadā), kas bija
pamats Satversmes 81. panta kārtībā izdotajiem Ministru
kabineta Noteikumiem par Pareizticīgās baznīcas stāvokli (08.10.1926.).
Arhibīskaps uzturēja kontaktus ar izglītības iestādēm un sabiedriskajām
organizācijām, bija studenšu korporācijas “Sororitas Tatiana” goda filistrs.
Piedalījās “Krievu kultūras dienas” (1925. gadā krievu emigrantu ierosinātie
svētki) organizēšanā un svinībās, bija krievu minoritātes pārstāvis Latvijas
Kultūras fondā. Veicināja pareizticīgo jauniešu iesaisti draudzēs un
sabiedriskajās organizācijās, līdz 1931. gadam atbalstīja arī Krievu
pareizticīgo studentu vienību (Русское студенческое православное
единение, РСПЕ), kas bija Krievu kristīgo studentu kustības ārzemēs
(Русское студенческое христианское движение за рубежом, РСХД)
filiāle. Piedalījās ar Pareizticīgās baznīcas Latvijā atbalstu dibinātās Latvijas
pareizticīgo atturībnieku biedrības pasākumos, bija Sarkanā Krusta
biedrības priekšsēdētājs.
1925. gadā arhibīskaps piedalījās Saeimas vēlēšanās kā Pareizticīgo
vēlētāju un krievu apvienoto organizāciju bloka vadītājs. Viņš tika ievēlēts 2.
Saeimā, 1928. un 1931. gadā – atkārtoti ievēlēts Saeimā. 20. gs. 30. gadu
sākumā pret J. Pommeru tika vērsta diskreditēšanas kampaņa, kas sakrita
ar Baznīcas iekšējām problēmām (naudas izsaimniekošana, garīdznieku
disciplīnas pārkāpumi u. c.) un arhibīskapam sagādāja dziļus
pārdzīvojumus. Naktī uz 12.10.1934. arhibīskaps Ioans tika nogalināts
Ozolkalnu muižā, kur atradās pareizticīgo virsganu vasarnīcā (1841–1939).
Cenzdamies iznīcināt nozieguma pēdas, slepkavas aizdedzināja māju.
Ugunsdzēsējiem izdevās likvidēt ugunsgrēku. Notikuma vietā atrastais līķis
bija izkropļots, tika konstatētas spīdzināšanas pazīmes, arhibīskapa
personīgais arhīvs bija izpostīts. Šis noziegums tā arī palika neatklāts, lai
gan tika izvirzītas vairākas versijas. Virsgana traģiskā bojāeja satricināja
ticīgo kopienu un radīja bažas par Baznīcas turpmāko pastāvēšanu. Pēc
aizlūguma Kristus Piedzimšanas katedrālē, kuru vadīja Tallinas un Igaunijas
metropolīts Aleksandrs Paulus (Aleksander Paulus, krievu митрополит
Александр Паулус), arhibīskaps Ioans tika apglabāts Rīgas Pokrova kapos
(21.10.1934.). Virsganu pēdējā ceļā pavadīja ap 100 000 cilvēku.
Pareizticīgās baznīcas Latvijā juridiskā statusa noteikšana
Arhibīskapa Ioana kalpošana Latvijā bija saistīta ar Baznīcas kanoniskā
statusa nostiprināšanu un tā juridiskā statusa noteikšanu. Arhibīskapa
nostāja Baznīcas kanoniskajos jautājumos bija izteikti konservatīva: viņš

neatbalstīja ierosinājumus mainīt jurisdikciju, turpināja uzturēt saites ar
Maskavas Patriarhātu, izmantojot patriarha Tihona piešķirtās autonomijas
tiesības. Ņemot vērā to, ka attieksme pret Pareizticīgo baznīcu Latvijas
politiskajās aprindās bija visnotaļ pretrunīga – to uzskatīja par bijušās
impērijas “lauskām”, turēja aizdomās par monarhisma ideju atbalstu un
nelojalitāti Latvijas valstij –, arhibīskapam nācās uzņemties ne tikai
administratora pienākumus, atjaunojot kara laikā izpostītos draudžu
īpašumus un draudžu reliģisko dzīvi, bet arī iesaistīties politikā. Viņš
apzinājās risku iegūt ienaidniekus gan “kreisajā”, gan “labajā” spektrā.
Pareizticīgās baznīcas situācija Latvijā 20. gs. 20. gadu sākumā bija
sarežģīta, jo nebija noteikts tās juridiskais statuss valstī, nebija
nostiprinātas arī īpašuma tiesības, tāpēc daļa no dievnamiem un laicīgā
rakstura celtnēm tika konfiscēta un nodota sabiedriskajām organizācijām
vai citām konfesijām (piemēram, Sv. Aleksija vīriešu klosteris Vecrīgā ar
arhibīskapa rezidenci, Pareizticīgo semināra ēka u. c.). Arhibīskaps
mitinājās Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāles pagrabā, pēc viņa
vārdiem, simboliski demonstrēdams visas Pareizticīgās baznīcas vietu
jaundibinātajā valstī. Lai stabilizētu Baznīcas stāvokli, bija nepieciešams
sakārtot arī tās struktūru un iekšējās dzīves noteikumus. Nozīmīgs
arhibīskapa ieguldījums ir 1923. gada rudenī Pareizticīgās baznīcas Latvijā
koncilā pieņemtie Baznīcas statūti, kurus reģistrēja Iekšlietu ministrijā 1924.
gada sākumā, kā arī Noteikumi par pareizticīgās baznīcas stāvokli (1926).
Tie regulēja Baznīcas pašpārvaldes, juridiskās personas, īpašuma tiesības,
kā arī tiesības dibināt mācību iestādes pareizticīgo garīdznieku
sagatavošanai un pareizticīgo sabiedriskās organizācijas (saskaņā ar
likumu par biedrībām). Tika atjaunota Rīgas Pareizticīgo garīgā semināra
darbība (1926).
Pareizticīgās baznīcas juridiskā statusa nostiprināšana sniedza iespēju no
valsts budžeta saņemt tradicionālajām konfesijām piešķirtos pabalstus,
kurus novirzīja draudžu dievnamu remontam. Ar arhibīskapa dalību un par
Baznīcas līdzekļiem izdevās reevakuēt Pirmā pasaules kara laikā aizvestos
Baznīcas zvanus un citus rituāla priekšmetus (1927). Arhibīskaps iniciēja
Baznīcas oficiālā izdevuma – žurnāla “Ticība un Dzīve” – regulāru
iznākšanu (1923–1940).
Nozīmīgākā arhibīskapa Ioana virsgana dzīves sastāvdaļa bija
dievkalpojumi un sprediķi. Laikabiedri īpaši izceļ viņa spēju teoloģiski
sarežģītas idejas ietvert baznīcēniem saprotamos vārdos, izteikties kodolīgi,
bet nevairīties no tēlainības un daiļrunības paņēmieniem. Pārvaldot abas
– latviešu un krievu – valodas vienlīdz brīvi un būdams intelektuāli spēcīgs
orators, arhibīskaps prata atrast ceļu gan uz dažādas etniskās piederības
ticīgo, gan arī uz savu politisko atbalstītāju sirdīm. Arhibīskapa raksti
regulāri parādījās lielākajās Latvijas avīzēs krievu valodā “Slovo” (Слово)
un “Segodnja” (Сегодня). Publikāciju vidū bija gan reliģiskajām tēmām
veltītās esejas, gan arī viņa runas Saeimā, to skaitā Latvijas politikas kritika
attiecībā uz līgumiem ar Padomju Krieviju (Latvijas–Krievijas tirdzniecības
līgums, 1927). Šī stratēģija, pēc viņa domām, izraisīja Latvijas pakļaušanu
padomju varai un komunistiskās ideoloģijas izplatīšanos. Izteikta

pretpadomju un antikomunistiskā retorika bija raksturīga arī J. Pommera
sprediķiem, piemēram, viņa aizlūgums, pieminot komunistiskā terora upurus
10 gadus pēc lielinieku apvērsuma, noslēdzās ar tik asu padomju sistēmas
kritiku, ka izraisīja Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS)
pārstāvniecības oficiālu protestu.
Piemiņa un sabiedrības novērtējums
Arhibīskaps Ioans visa mūža garumā veica ne tikai pastorālo kalpošanu, bet
saskārās ar nopietnām problēmām kā Baznīcas iekšējās dzīves
organizācijā, tā arī konstruktīvu Baznīcas un valsts attiecību uzturēšanā.
Pareizticīgās baznīcas Latvijā juridiskā statusa saskaņošana ar
jaundibinātās Latvijas Republikas likumdošanu, Latvijas pareizticīgo
iespējas un tiesības paust savu reliģisko pārliecību bija nopietns
izaicinājums viņam kā Latvijas pareizticīgo virsganam.
Sarežģītais politiskais fons un paša arhibīskapa raksturs bija un joprojām ir
iemesls viņa darbības pretrunīgiem vērtējumiem. No vienas puses, J.
Pommeru atzīst par vienu no visietekmīgākajām personībām Pareizticīgajā
baznīcā Latvijā. Viņa autoritāte starpkaru laika krievu minoritātes
pareizticīgo daļā bija tikpat kā neapstrīdama; tika atzīti nopelni pareizticīgo
interešu aizstāvēšanā valsts līmenī. No otras puses, arhibīskapu pamatoti
kritizēja par viņa konservatīvo pozīciju gan attiecībā uz sociāldemokrātijas
idejām (radikāla “kreiso” partiju nepieņemšana, kas bija abpusēja), gan uz
Baznīcas jurisdikcijas pārmaiņām, gan arī uz liberāli domājošo pareizticīgo
loku krievu emigrācijā.
Pastāvīgā fona spriedze, kas ietekmēja pareizticīgos Latvijā 20. gs. 20.–30.
gadu sākumā, bija Baznīcas konflikts krievu emigrācijā starp Maskavas
Patriarhāta Rietumu eparhiju ar centru Parīzē metropolīta Jevlogija
(Евлогий Георгиевский) vadībā (kopš 1931 – Konstantinopoles
Patriarhāta jurisdikcijā) un Aizrobežu Krievu Pareizticīgo baznīcu (Русская
Православная церковь заграницей) ar centru Dienvidslāvijā Sremski
Karlovici (Сремски Карловци) metropolīta Antonija (Антоний
Храповицкий) vadībā. Somijas un Igaunijas Pareizticīgo baznīcu lēmums
pāriet Konstantinopoles jurisdikcijā šķita piemērotāks risinājums daudziem
latviešu izcelsmes pareizticīgajiem, kā arī Latvijas varasiestāžu pārstāvjiem.
Arhibīskapa kalpošanas laiks iezīmēja sava veida cezūru starp
Pareizticīgās baznīcas iepriekšējās vēsturiskās pieredzes apzināšanos un
tās vietu Latvijas valstī.
Arhibīskapa piemiņas godināšanai Rīgas Pokrova kapos pēc arhitekta
Sergeja Antonova projekta tika uzbūvēta Sv. Jāņa Kristītāja kapela (1936).
To rotā Latvijas mākslinieka Jevgēņija Kļimova veidotā Sv. Jāņa Priekšteča
mozaīka, bet būvmateriāliem izmantotas drupas no stacijas laukumā
uzspridzinātās (1925) Sv. Aleksandra Ņevska pareizticīgo kapelas, par
kuras saglabāšanu savulaik iestājās arhibīskaps. Daudzi pareizticīgie šo
kapelu uzskatīja par svētceļojuma vietu, godinot virsgana piemiņu.
Ahibīskaps Ioans ir kanonizēts un iekļauts Krievijas jaunmocekļu un
sludinātāju pulkā (Собор новомученников и исповедников Российских)

Krievu Pareizticīgajā baznīcā ārzemēs (1981), Krievu Pareizticīgajā baznīcā
(17.07.2001.), Baltkrievijas svēto pulkā (Собор Белорусских святых;
2002). Kanonizēts Pareizticīgajā baznīcā Latvijā (24.09.2001.).
Arhibīskapa traģiskās bojāejas vietā tika uzstādīts piemiņas krusts (2001) –
tā ir vieta, kur regulāri notiek arhibīskapa piemiņas aizlūgumi. Svētmocekļa
Rīgas Ioana nemirstīgo atlieku svinīgā pārvietošana no Pokrova kapiem uz
Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāli notika 04.10.2003. Svētmocekļa
ikonogrāfijas pamatā ir J. Pommera 20. gs. 20.–30. gadu fotoportreti, kurus
ikonu stilistikai pielāgoja Rīgas ikonu gleznotājs, priesteris Aleksandrs
Šabeļņiks (2001, 2003). Izmantošanai liturģiskajā praksē tika sastādīts
dzīves apraksts un akafists svētmoceklim Ioanam, Rīgas arhibīskapam.
Svētmocekļa Rīgas Ioana medaļu un ordeni nodibināja metropolīts
Aleksandrs (Александр Кудряшов) 27.05.2006.
Aizkrauklē tika uzcelta svētmocekļa Rīgas Ioana baznīca (2008).
2016. gadā Latvijas Pasts izdeva pastmarku ar arhibīskapa Ioana portretu;
tās dizaina autore ir Lilija Dinere.
Arhibīskapa biogrāfijai ir veltīta dokumentālā filma “Svētmoceklis Rīgas
Ioans. Ciešanu ceļš” (Священномученик Иоанн Рижский. На страстном
пути; režisors Nikolajs Vasiļjevs, Николай Михайлович Васильев, 2022).
Nopelni
J. Pommers 20. gs. 20. gados būtiski līdzdarbojās un vadīja procesu, kas
nodrošināja Pareizticīgās baznīcas Latvijā stabilizāciju. Viņš atjaunoja pēc
kara izpostītos dievnamus, atguva uz Krieviju evakuētos Baznīcas rituāla
priekšmetus, atjaunoja Rīgas Pareizticīgo garīgā semināra darbību.
Būdams sabiedriski aktīvs, viņš atbalstīja kultūras biedrību un izdevēju
darbību, īpašu uzmanību pievērsa krievu minoritātes tiesībām izglītībā
un kultūras jomā. Pildīdams Saeimas deputāta pilnvaras, J. Pommers
panāca Latvijas Pareizticīgās baznīcas juridiskā statusa noteikšanu, kas
regulēja šīs konfesijas attiecības ar valsti.
Arhibīskapa nopelni Krievu Pareizticīgajā baznīcā galvenokārt ir saistīti ar
viņa nelokāmo nostāju attiecībā uz Baznīcas kanoniskuma saglabāšanu
darbības laikā Penzas eparhijā (cīņa pret atjaunotnes kustību). Viņa stingrā
pozīcija, kā arī kreiso politisko ideju principiālā noraidīšana bija galvenais
pretrunu iemesls attiecībās ar tiem baznīcēniem un politiķiem, kuri atbalstīja
Pareizticīgās baznīcas Latvijā autokefāliju Konstantinopoles Patriarhāta
jurisdikcijā.
Arhibīskapa traģiskā bojāeja un pašaizliedzīgā kalpošana pareizticīgo
baznīcai jau 20. gs. beigās tika atzīta par kanonizācijas pamatu.
Svētmocekļa Rīgas Ioana vārda piemiņa tiek godināta Baltkrievijas, Krievu,
Latvijas un Serbijas pareizticīgajās baznīcās.

Ziedojuma, norēķina konts
Swedbank AS
LVO4HABA0551064797594
“Swedbank” AS
Balasta dambis 15, Rīga,
LV-1048, Latvija
BIC/S.W.I.F.T.: HABALV22
Reģ. Nr.: 40008276212