Sākums
Jaunumi
Sabiedrība
Par mani
Pakalpojumi
Par mums
Kontakti
Literatūra
- Dzeja
- Gadalaiki
  - Pavasaris
  - Ziema
  - Vasara
  - Rudens
Jānis Pomers
Dziesmas
Kļūt par biedru

Šajā sadaļā būs pieejama JPF.lv biedrības anketa

Skuptors A. Taratinovs no Hollandes ir izgatavojis no bronzas Svētmocekļa Rīgas, Latvijas, Penzas, Saranskas Arhibīskapa, sabiedriski, politiska darbineka, Saeimas deputāta 2, 3, 4 sasaukuma, latvieša, zemnieka dēla no Madonas apriņķa, mūka, doktora teoloģijā Jāņa Pommera krūšutēlu. Tā kopējā vērtība ir 20 000 EUR. Savu darbu 10 000 EUR summā skulptors ziedo visu konfesiju kristiešiem. Otru pusi 10 000 EUR par materiālu-bronzu, izgatavošanas pakalpojumi, skulptoram A. Taratinovam ir jāatmaksā.
Ierosinu Latvijā ziedojuma kampaņu, Latvijas iedzīvotājiem iespēju robežās, ziedot naudu Jāņa Pommera krūšutēla apmaksai un uzstādīšanai. Ziedojumu lūdzu pārskaitīt uz Jāņa Pommera fondu'' Varavīksnes Tilts Gāles'',
Reģistrācijas numurs: 40008276212,
ziedojuma, norēķina kontu AS ''Swedbank''
LVO4HABA0551064797594
Paldies par ziedojumu
Ar cieņu
Aivars Ūlands
JPFVTG Pārvaldnieks, Valdes loceklis, Īpašnieks
Mob.telf.Nr.WhatsApp: +371 25191280
E pasts: [email protected]
JPFVTG mājas lapas Domēns: www.jpf.lv
Facebook Aivars Ūlands

Скульптор А. Таратинов из Голландии изготовил бронзовый бюст святому мученику Рижскому, Латвийскому, Пензенскому, Саранскому, общественному, политическому деятелю, депутату Сейма 2, 3, 4 срока, латышу, крестьянскому сыну Мадонского района, монаху, докторy богословия Янис Поммер. Его общая стоимость составляет 20 000 евро. Скульптор жертвует свои работы на сумму 10 000 евро христианам всех конфессий. Вторую половину, 10 000 евро за материал-бронзу, услуги изготовления, необходимо вернуть скульптору А. Таратинову.
Предлагаю благотворительную кампанию в Латвии, чтобы жители Латвии пожертвовали деньги на оплату и установку бюста Яниса Поммера. Пожалуйста, переведите пожертвование на счет Jāņa Pommera fonds ‘’ Varavīksnes Tilts Gāles’’,
регистрационный номер: 40008276212,
пожертвование, расчетный счет AS "Swedbank".
LVO4HABA0551064797594
Спасибо за пожертвование
С уважением
Айвар Уланд
Менеджер JPFVTG, член правления, владелец
Моб.тел.№ WhatsApp: +371 25191280
Электронная почта: [email protected]
Домен домашней страницы JPFVTG: www.jpf.lv

Facebook Aivars Ūlands

Arhibīskaps Jānis (Pommers)Jānis (Pommers; 1876. g. 6./18. janvārī Vidzemes guberņā, Krievijas impērijā – 1934. g. 12. oktobrī Rīgā, Latvijas Republikā) – Rīgas un Latvijas arhibīskaps no 1921. līdz 1934. gadam. 2001. gadā Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Koncils kanonizēja arhibīskapu Jāni par svētmocekli.
Jānis Pommers ir dzimis Vidzemes guberņas Vendenes/ Cēsu apriņķa Ilzessalas mājās (tagad – Praulienas pagasts Madonas novadā) pareizticīgā latvieša Andreja Pommera daudzbērnu ģimenē. (Nākamajam arhibīskapam bija vēl trīs brāļi un divas māsas).
1887. gadā Jānis Pommers tika uzņemts Rīgas Pareizticīgajā Garīgajā skolā, pēc tās absolvēšanas 1891. gadā viņš iestājās Rīgas Garīgajā seminārā un tā kursu pabeidza 1897. gadā. 1897.–1899. gadā J. Pommers strādāja par tautskolotāju Ļaudonas draudzes skolā. 1899.–1900. gadā viņš bija skolotājs Liepājā. Pēc tam Jānis Pommers mācījās Kijivas Garīgajā akadēmijā, kuru pabeidza 1904. gadā.
1903. gadā pēc Kronštates Joanna (Jāņa) ieteikuma Jānis Pommers kļuva par mūku, un drīz vien viņu iesvētīja par priestermūku. Kopš 1904. gada viņš pasniedza Svētos Rakstus Čerņihivas Garīgajā seminārā. Kopš 1906. gada viņš bija Vologdas Garīgā semināra inspektors. Pirmās Krievijas revolūcijas laikā priestermūks Jānis piedalījās kārtības saglabāšanā Garīgajā seminārā. Jāņa Pommera stingrā rakstura izpausmes un principialitāte veicināja viņa turpmāko virzību pa Baznīcas hierarhijas kāpnēm. Kopš 1907. gada viņš bija arhimandrīts, Lietuvas Garīgā semināra rektors un Viļņas Svētās Trijādības klostera pārzinis.
1912. gada 11. februārī Sanktpēterburgas Sv. Ņevas Aleksandra Lavras (klostera) Svētās Trijādības katedrālē Jānis Pommers tika hirotonizēts bīskapa kārtā un iecelts par Sluckas bīskapu, Minskas eparhijas vikāru. Kopš 1913. gada 4. aprīļa Jānis (Pommers) bija Taganrogas un Pieazovas bīskaps, Jekaterinoslavas eparhijas vikārs, kopš 1917. gada 7. septembra – Staricas bīskaps, Tveras eparhijas vikārs.
Kopš 1918. gada 22. aprīļa Jānis (Pommers) bija Penzas un Saranskas arhibīskaps. Viņš sekmīgi cīnījās ar tā saucamās “atjaunotās Baznīcas kustības” piekritējiem. Par to 1918. gada 9. maijā kāds no tā dēvētās “tautas” Baznīcas aizstāvjiem bija ievainojis Virsganu kājā. Ticīgie ļaudis gribēja izrēķināties ar ļaundari, taču Virsgana Jāņa iejaukšanās izglāba viņam dzīvību. 1918. gada septembrī – oktobrī un 1919. gada novembrī – 1920. gada februārī arhibīskaps Jānis (Pommers) bija atradies Čekas (Viskrievijas Ārkārtējās komisijas) apcietinājumā.
1920. gada februārī un augustā Latvijas Pareizticīgās Baznīcas (LPB) garīdzniecības un laju pārstāvju kongresos tika pieņemts lēmums uzaicināt arhibīskapu Jāni (Pommeru) uz Latviju, lai šeit viņš vadītu bez Virsgana palikušo Latvijas Pareizticīgo Baznīcu (jau kopš 1919. gada 14. janvāra – pēc bīskapa Platona (Kuļbuša) nogalināšanas – Rīgas eparhija bija bez valdošā arhiereja). Kontaktu sarežģītības dēļ ar Krievu Pareizticīgo Baznīcu (KPB) un nepieciešamības dēļ saņemt atļauju ieceļošanai Latvijā no Latvijas varas iestādēm tikai 1921. gada 24. jūlijā arhibīskaps Jānis ieradās Rīgā. Neilgi pirms tam – 1921. gada 21. jūnijā Maskavas un visas Krievzmes patriarhs Tihons (Bellavins) bija dāvājis LPB autonomiju, vienlaikus saglabājot kanoniskās saites ar Maskavas patriarhātu.
Ieradies Latvijā, Virsgans Jānis (Pommers) konstatēja, ka LPB ir nonākusi smagā stāvoklī: daudzi pareizticīgo dievnami tika nopostīti Pirmā pasaules kara laikā, baznīcu draudzes izjukušas un demoralizētas, 1915. gadā daļa no Baznīcas īpašuma (ikonas, zvani, grāmatas, baznīcu arhīvi) tika evakuēta uz Krieviju un tur arī palikusi, daļa nekustamā īpašuma tika nacionalizēta un nodota citu īpašnieku rīcībā (tajā skaitā arī arhiereja rezidence Vecrīgā). Tādēļ Virsgans bija spiests apmesties Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāles pagrabā. Garīgās izglītības un pareizticīgo periodisko izdevumu valstī nebija, bet LPB materiālie līdzekļi bija visai trūcīgi. Jaunās valsts varas iestāžu pārstāvji bija negatīvi noskaņoti pret Pareizticīgo Baznīcu, ja arī tie negribēja to iznīcināt, kā lielinieki Krievijā, tad tomēr nevēlējās veicināt tās darbību. LPB stāvokli 20. gadsimta 20. gadu sākumā arhibīskaps Jānis (Pommers) raksturojis kā absolūti nabadzīgu. Virsgans uzsvēris, ka ap Baznīcu pastāvīgi virmo naids.
20. gadsimta 20.- 30. gados, saskaņā ar statistiskas datiem, Latvijā dzīvoja apmēram 170 tūkstoši pareizticīgo, tas bija nedaudz mazāk kā 10 % no visiem valsts iedzīvotājiem. No viņiem ap 105 tūkstošiem bija krievi un ap 55 tūkstošiem – latvieši (no pārējiem – apmēram 10 tūkstošiem pareizticīgajiem lielākā daļa bija baltkrievi). Latvijas Republikā Pareizticīgā Baznīca (LPB) bija trešā lielākā konfesija pēc draudzes locekļu skaita (pēc Evaņģēliski luteriskās un Romas Katoļu baznīcas) un viena no ietekmīgākajām reliģiskajām organizācijām valstī.
Lai sakārtotu LPB un tās baznīcu draudžu dzīvi, arhibīskapam Jānim (Pommeram) nācās strādāt ar neatliektu muguru. 20. gadsimta 20. gadu pirmajā pusē Virsganam Jānim nācās pastāvīgi atvairīt mēģinājumus vēl arvien kaut ko atsavināt LPB. Viens no arhibīskapa uzdevumiem bija panākt, lai varas iestādes pilnībā atzītu LPB. Valstī nebija vispārējā likuma par reliģiskajām organizācijām, un tādēļ katrai atsevišķai konfesijai bija jāpanāk, lai tiktu pieņemts speciāls nolikums par tās tiesisko statusu valstī.
Arhibīskapa Jāņa (Pommera) vadībā LPB sniedza plašu atbalstu trūkumcietējiem, kuru, īpaši 20. gadu pirmajā pusē, bija daudz. Par plašu darbību šajā jomā liecina Virsgana Jāņa apjomīgais personīgais arhīvs – tajā ietilpst 65 lietas (dažu lietu apjoms ir 200 un vairāk lappuses), šajos dokumentos ir daudz LPB Virsganam adresētu vēstuļu ar lūgumiem pēc palīdzības. Acīmredzot, ja Virsgans nebūtu atsaucies uz šādiem lūgumiem, tad pie viņa nebūtu vērsies tik liels skaits cilvēku.
Arhibīskaps Jānis (Pommers) augsti vērtēja sava garīgā ganāmpulka abas daļas – gan krievus, gan latviešus - ar cieņu un mīlestību viņš izturējies gan pret vieniem, gan pret otriem. Sakarā ar to būtu vērts atcerēties, ka savus sprediķus draudžu locekļiem, uzrunas un uzstāšanās Baznīcas Koncilos viņš bieži vien teicis divās valodās, runājot pamīšus gan latviski, gan krieviski, un abas valodas viņš prata perfekti.
Virsgana Jāņa uzskati bija konservatīvi, viņš uzskatīja, ka LPB ir pirmsrevolūcijas laiku Krievu Pareizticīgās Baznīcas pieredzes un tradīciju glabātāja. Par to liecina, piemēram, arhibīskapa Jāņa referāta nosaukums 1923. gada Vislatvijas Koncilā: “Latvijas pareizticīgo kristiešu uzticība Svētajai Pareizticīgajai Austrumu katoliskajai baznīcai”. Pret jauniem strāvojumiem pareizticībā, tajā skaitā arī pret krievu reliģisko filozofu dažām idejām, viņš izturējās skeptiski. Taču, lai nesaasinātu jau tā konfliktiem piepildīto krievu aizrobežas Baznīcas dzīvi, viņš samierinājās ar to.
1923. gada rudens Koncilā tika pieņemti vienoti LPB statūti. 1924. gada sākumā tos reģistrēja Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijā. Statūti noteica skaidrus noteikumus un bija liels solis ceļā uz normālas dzīves izveidi visai Baznīcas organizācijai. 1923. gadā krievu un latviešu valodā sāka izdot garīgo žurnālu "Ticība un dzīve", kas kļuva par LPB oficiālo preses izdevumu.
1925. gadā arhibīskaps Jānis (Pommers), lai varētu efektīvāk aizstāvēt Baznīcas un draudzes intereses, piedalījās LR Saeimas vēlēšanās un kļuva par tās deputātu. 1928. un 1931. gadā viņu atkāroti ievēlēja par Saeimas deputātu, un līdz 1934. gadam Virsgans visu laiku bez pārtraukuma bija Latvijas likumdošanas varas pārstāvis.
Virsgans pastāvīgi uzturējis sakarus ar dažādu izglītības iestāžu pārstāvjiem un daudz paveicis, veicinot izglītības attīstību Latvijā. Liels bija arī viņa ieguldījums krievu skolu atbalstīšanā Latvijā. Arhibīskaps Jānis (Pommers) bija krievu studenšu korporācijas “Sororitas Tatiana” goda filistrs.

Pateicoties arhibīskapa Jāņa (Pommera) centieniem, 1926. gada 8. oktobrī LR Ministru kabinets pieņēmis “Noteikumus par Pareizticīgās baznīcas stāvokli”, kuriem bija likuma spēks. Tagad LPB statuss bija pilnīgi noteikts un vairs nebija atkarīgs no ierēdņu patvaļas. Turklāt Baznīcai bija garantētas ikgadējas valsts subsīdijas. Kopš 1926. gada 1. decembra, pateicoties šim finansējumam, izdevās atjaunot Rīgas Pareizticīgā Garīga semināra darbību (tas darbojies no 1851. gada līdz 1918. gadam, kopš 1915. gada atradies evakuācijā Ņižņijnovgorodā). Garīgā semināra darbība bija ļoti nepieciešama Baznīcas klēriķu sastāva papildināšanai. 1927. gadā no Padomju Savienības izdevās atgūt ievērojamu daļu kara laikā evakuētā Baznīcas īpašuma.
20. gadu otrajā pusē LPB dzīve stabilizējās. Tolaik daudzas problēmas izdevās atrisināt tādēļ, ka Latvijā bija pārvarēts pēckara posts un valstī iesākās ekonomiskā augšupeja. 1931. gada rudenī, pēc sabiedrības pieprasījuma (pats Virsgans no tā atteicās) tika svinīgi atzīmēta arhibīskapa Jāņa (Pommera) kalpošanas desmitgade.
Taču tajā pašā 1931. gadā vispārējā situācija sāka strauji mainīties uz slikto pusi. No ASV uz Eiropu “atceļoja” ekonomiskā krīze, valstī sākās ekonomiskā lejupslīde, pieauga bezdarba līmenis. Valsts sāka samazināt savus izdevumus, tika samazinātas arī subsīdijas Baznīcām. Tas viss ietekmēja LPB un baznīcu draudžu materiālo stāvokli.
Politiskais vektors sāka svārstīties pa labi. Sabiedrībā pieauga sasprindzinātība un neiecietība. Tieši šajos gados pret arhibīskapu Jāni (Pommeru) tika vērsti spēcīgi ienaidnieku uzbrukumi. Par Virsganu tika izplatītas nepatiesas un melīgas baumas. Turklāt daļa garīdznieku izrādījās iejaukta nelikumīgā darbībā – Baznīcas līdzekļu izšķērdēšanā. Pēc aculiecinieku teiktā: Virsgans tajā laikā izskatījās pilnīgi morāli izsmelts.
1934. gada 15. maijā Latvijas valstī notika valsts apvērsums un tika nodibināts autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms. Saeima tika atlaista, politisko partiju darbība pārtraukta, vārda un preses brīvība ierobežota. Parlamentārās demokrātijas laiks bija beidzies, un Latvijas Pareizticīgajai Baznīcās nācās darboties pilnīgi citos apstākļos.
1934. gada naktī no 11. uz 12. oktobri Virsgans Jānis (Pommers) gājis bojā mocekļa nāvē. Viņš tika nogalināts Ozolkalna arhiereja vasarnīcā, Rīgas nomalē. Uzbrucēji spīdzināja viņu, pēc tam, lai slēptu sava nozieguma pēdas, vasarnīcu aizdedzināja. Vēlāk atrastais arhibīskapa ķermenis bija stipri sakropļots. Tieši šādi, traģiski bija beidzies Latvijas svētnieka – arhibīskapa Jāņa (Pommera) šīszemes ceļš. Ļaundarība tā arī netika atklāta. Arī tagad joprojām pastāv daudz dažādu versiju par notikušo traģēdiju, taču līdz pat šim laikam nav zināms, kurš tieši to izdarīja.
Virsgana nogalināšana kļuva Latvijas pareizticīgajiem ļaudīm par visspēcīgako satricinājumu. Var teikt, ka viņi bija zaudējuši tuvu draugu, viedu mācītāju un aizstāvi. Pēdējā ceļā arhibīskapu Jāni (Pommeru) pavadīja pareizticīgo draudžu, dažādu organizāciju pārstāvji, sabiedriskie darbinieki, parastie cilvēki - bērēs piedalījās ap 100 tūkstoši ļaužu. Sēru kolonna izvērtās vairāku kilometru garumā - no Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāles līdz Pokrova kapsētai. Šajās traģiskajās dienās LPB Sinode bija saņēmusi lielu daudzumu vēstuļu un telegrammu ar izteiktiem līdzjūtības apliecinājumiem.
Vēl pirms Krievijā krita bezdievīgais režīms Krievu Pareizticīgā Baznīca ārzemēs atzina arhibīskapu Jāni (Pommeru) par svēto. Viņu kanonizēja arī Serbu Pareizticīgā Baznīca. 2001. gada 17. jūnijā ar Krievu Pareizticīgās Baznīcas Sv. Sinodes lēmumu Jānis (Pommers) tika kanonizēts kā Svētais Krievzemes svēto jaunmocekļu un ticības apliecinātāju kārtā. 2001. gada 24. septembrī Rīgā, LPB Sinodē bija pieņemts lēmums par svētmocekļa Rīgas Jāņa kanonizēšanu vietējās godināšanas svēto kārtā.
2003. gada 4. oktobrī noritēja neilgi pirms tam atgūto Svētā svētmocekļa Rīgas Jāņa svēto relikviju svinīgā pārnešana no Pokrova kapsētas uz Kristus Piedzimšanas katedrāli Rīgā. 2006. gada 27. maijā pēc metropolīta Aleksandra (Kudrjašova) rīkojuma tika nodibināti Svētā svētmocekļa Rīgas Jāņa ordenis un medaļa.

Jāņa Pommera Fonds ''Varavīksnes Tilts Gāles''

Ziedojuma, norēķina konts
Swedbank AS
LVO4HABA0551064797594
“Swedbank” AS
Balasta dambis 15, Rīga,
LV-1048, Latvija
BIC/S.W.I.F.T.: HABALV22
Reģ. Nr.: 40008276212

Facebook Aivars Ūlands

102. Ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās

sabiedriskās organizācijās.

Pieņemot partnerības likumu Jūs esat pārkāpuši Satversmes likuma 110 punktu,jo

LGBT,Mozaīkas dalībniekiem ir tiesības apvienoties biedrībās,politiskās

partijās,sabiedriskās organizācijās,bet Satversmes likumā nav atļauts viendzimuma

attiecības pielīdzinat Valsts aizsargātai un atbalstītai laulībai-savienībai starp vīrieti

un sievieti,ģimeni,vecāku un bērnu tiesībām.

Latvijas Valstī saskaņā ar Satversmes likumiem nav iespējams legalizēt viendzimuma

laulības vai atbalstīt viendzimuma partneru attiecības,lai kādus absurdus likumus Jūs

pieņemtu,balstoties uz Stambulas konvekcijas ratifikāciju.

Esmu iepazinies ar Stambulas konvekcijas likumiem un nevienā punktā neatradu

atsauci:Viendzimuma attiecību un viendzimuma laulības atbalstīšana un legalizācija.

Brīnos par Jums kolīcijas deputātiem un valdības darbiniekiem,kuri būdami

tradicionālās ģimenes locekļi ar tās bērniem,pretēji veselam saprātam,sirdsapziņas,

tikumības,kristietības normām balsojat par izvirtības likumu, atbalstot

LGBT,Mozaīkas dalībnieku ‘’augstdzimušajām’’prasībām.

Mūsu Valsts Prezidents Jauna gada uzrunā uzsvēra:Mums katram ir sava Latvija,ko

politologs nosodīja,jo lūk Ždanokai ir sava Latvija.

Pilnīgi pareizi,jo arī Edgaram Rinķēviča kungam ir sava Latvija,jo viņš būdams

atklāts gejs,atbalsta LGBT,Mozaīkas darbību.Neesmu rasists un nenosodu viņu par

atklātību un spēju vadīt valsti,bet būdams kristietis nosodu Jūs kolīcijas deputātus,kuri

ar 52 balsu vairākumu,iecēlat par Prezidentu homoseksuālu cilvēku,opozīcijai

paliekot mazākumā.Kauns par Jums tautas kalpi,kuri dodat zvērestu Latvijas tautai,

kalpot tai un jau pirmajā balsojumā, rīkojaties pretēji viņas vēlmēm un

gribai.Nebrīnos par Jaunās Vienotības deputātiem,kuri akli izpilda ES biezdievīgās

vadības norādes,bet brīnos par zemnieku savienības deputātiem,kuri nodevuši savus

principus un vēlētājus,lai saņemtu ministru amatus.

Kā LPV partijas biedrs un JPFVTG pārvaldnieks pievienojos opozīcijas nostājai

atlaist Saeimu un rīkot jaunas Saeimas deputātu vēlēšanas jo tikai Latvijas tautai

pieder suverēna Valsts vara.

I nodaļa. Vispārējie noteikumi

1. Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.

2. Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai

Parakstīšanās pret partnerības likuma ieviešanu notieka gausi,jo Valsts

pilsoņi netic,ka viņu aktivitāte kaut ko mainīs,jo Saeimas kolīcijas

deputāti,ministri,Prezidents uzskata sevi par Latvijas valsts suverēno varu un

masu informācijas līdzekļos,vēsturnieku,ideologu atziņās tiek izplatīta melu

informācija,apsūdzot Krieviju,kura pati ir cietusi no PSRS sistēmas genocīda

un latviešu komunistu zvērībām Krievijā,par Latvijas okupāciju 1940 gadā.

Es piekrītu,ka sarkanās armijas intervence balstījās uz Ribentropa Molotova

paktu par neuzbrukšanu un Eiropas sadalīšanu starp Hitlerisko Vāciju un

Staļinisko PSRS.1939 gada 12 oktobrī, saskaņā ar Latvijas un PSRS

līgumu,Valsts Prezidents Kārlis Ulmanis radio uzrunā apsveica tautu ar

sarkanās armijas kara bāžu ierīkošanu Latvijas teritorijā,kuras pasargās no

svešu tautu intervences.Nepasargāja un tālākā PSRS intervence bija

nenovēršama.Kārlis Ulmanis līdz Kirkenšteina sociālistiskās valdības izveidei

parakstīja nepieciešamos dokumentu,kaut gan viņam bija ārzemju pase un

līdzīgi Igaunijas,Lietuvas Prezidentiem viņš varēja izbraukt no Valsts.

Cik ilgi mūsu ideologi,vēsturnieki melos,ka 2014 gadā Krievija ar 10000

karavīru armiju okupēja Krimu.Saskaņā ar Krievijas un Ukrainas līgumu Krima

vēsturiski ir Krievijas teritorija,kura Ukrainai tika pievienota PSRS laikā.Uz šī

līguma pamata Krimā tika izveidotas Krievijas kara bāzes ar tās karavīriem.

Balstoties uz demokrātiskām, sabiedriskām vēlēšanām Krimā, tās pilsoņi

izteica savu gribu izstāties no Ukrainas pārvaldības un iekļauties Krievijas

sastāvā.

Jūsos kolīcijas deputātos Latvijas pilsoņi ir vīlušies un Jūsu reitings krītas un

opozīcijas reitings no pilsoņu puses pieaug,jo Jūsu pieņemtie likumi,sankcijas izposta

uzņēmēju darbību un rada zaudējumus Latvijas Valstij un tās sabiedrībai.

Jūsu līderis Kariņa kungs ar svītu, lidojumos ar privātam lidmašīnām no

iedzīvotāju,uzņēmumu nodokļu naudas iztērēja apmēram 613 000 EUR,nerēķinot

izdevumus par ēdienu maltītēm.Patreiz Valsts kontrole noskaidro,kādu summu par

tām maksāja.Rīgas domes priekšsēdētājs par daudz niecīgāku summu,kuru iztērēja

braucienam uz Tamperes hokeja čempionātu,bija spiests atkāpties no sava amata.

Kariņa kungs ne tikai nenožēlo, neatvainojas bet pretendē uz NATO ģenerālsekretāra,

ES komisāra amatu,jo lidojumi bija laikā,kad viņš ieņēma ministru Prezidenta

amatu.Arī kolīcijas deputāti un jaunā ministru Prezidente E.Siliņa viņu jau trīs reizes

ir attaisnojusi,jo Kariņa kungs patreiz ir ārlietu ministrs un viņa darbība

sekmīga,atbalsot ES,ASV sankcijas,karadarbību Ukrainā,NATO kara bāžu ierīkošanu

Latvijā,aizsardzības nolūkiem paredzot 2.5 % no IKP.

Tā vietā lai veidotu diplomātiskas attiecības ar Krieviju,ideologu ietekmē tiek apriets

suverēnas Valsts Krievijas Prezidents V.Putina kungs pielīdzinot viņu Hitleram un

atbalstot vampīra karikatūras ar lieliem zobiem.

3. 105. Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji

sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.

Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma

gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.

Kliedzošs ir kolīcijas balsojums par atbildīgu ministriju darbinieku izstrādāto likumu,

Maskavas Domei konfiscējot juridiski piederošu īpašumu ‘’Maskavas nams’’bez

taisnīgas atlīdzības. Tādejādi tiek pārkāpts Satversmes 105 pants, jo no ekonomikas

ministrijas, tieslietu ministrijas, ministriju darbinieku, ministru, ministru Prezidentes,

Saeimas kolīcijas 52 deputātu puses neviens neuzņemas atbildību, konfiscējot

Maskavas domei juridiski piederošu īpašumu ‘’Maskavas nami’’, uzņemties atbildību

un norēķināties ar Maskavas Domi par īpašumu.

Krievijas atbilde būs sekojoša. Tiks konfiscēti Latvijas uzņēmēju naudas līdzekļi

Krievijas banku norēķinu kontos,tādejādi viņus izputinot.

Kolīcijas deputātus un ministriju atbildīgos darbiniekus tas neskars,jo viņu algas

netiks konfiscētas vai samazinātas.

Konfiscētā īpašuma ‘’Maskavas nams’’ uzturēšanai katru gadu no nodokļu naudas būs

jāmaksā apmēram 496 000 EUR.

Arī tas mūsu tautas kalpiem ir nieks,jo algas tas neskars.

4. 114. Personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un

attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.

Man bija gods piedalīties Saeimas deputātu plenārsēdē par krievu valodas

ierobežošanu Latvijas sabiedrībā.No kolīcijas puses izskanēja aicinājums, aizliegt

krievu valodas lietošanu krievu darba kolektīvos.Tikai no opozīcijas deputātu puses

no Saeimas tribīnes tika apliecināts:Valodu zināšana ir bagātība.

Aizliedzot un ierobežojot krievu valodu,izraidot no Valsts krievus par Latvijas

valodas nezināšanu 2 līmenī,tiek pārkāpts Satversmes likuma 114 punkts un ir

genocīds pret mazākuma tautību.

Es kā Latvijas pilsonis piekrītu:Latvijas valoda ir latviešu.

Man 20 gadi ir bijusi uzturēšanas atļauja Vācijā,Francijā.Imigrācijas nodaļā man

netika prasītas vācu,franču valodas,vēstures,himnas zināšanas un netika piedraudēts

izraidīt mani no Valsts par eksāmena nenokārtošanu.

Man pašam pienācās apgūt valodas,lai varētu komunicēt ar šo valstu iedzīvotājiem.

PSRS laikā skolā krievu valoda tika mācīta līdzvērtīgi latviešu valodai.Esmu

pateicīgs sociālisma sistēmai, kura ļāva apgūt krievu valodu,kura noderēja turpmākā

dzīvē,gan PSRS armijā,gan uzņēmējdarbībā

Krievijā,Kazahstānā,Baltkrievijā,Ukrainā,Latvijā,Lietuvā,Igaunijā.

Paši esat vainīgi,ka 30 gadus netika pilnvērtīgi mācīta latviešu valoda krievu

skolās un netika prasīta valodas zināšana sabiedrībā.

Tagad par vēlu ar drastiskām metodēm sasmelt izlieto ūdeni un izsūtīt no valsts

krievus,kuri nav spējīgi apgūt Latvijas valodu valsts zināšanu 2 līmenī.

5. 99. Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību.

Baznīca ir atdalīta no valsts.

100. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un

izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.

94. Ikvienam ir tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību. Nevienam nedrīkst

atņemt vai ierobežot brīvību citādi kā tikai saskaņā ar likumu.

Balstoties uz Satversmes likumu 94.99.100 punktu es izpaužu savus uzskatus

balstītus uz kristīgām,ģimeniskām vērtībām, ar tiesībām uz domas,apziņas un

reliģiskās pārliecības brīvību.

Ceru,ka Jūs manas domas,pārliecību izlasīsiet un dosiet atbildi,lai novērstu

Satversmes tiesas likumu pārkāpumus.

Nereaģēšanas rezultātā kā JPFVTG pārvaldnieks,īpašnieks,valdes loceklis,kura ir

sabiedriska bezpeļņas biedrIba un kura savās rindās apvieno Latvijas iedzīvotājus

neatkarīgi no tautības,valodas, partijas,reliģiskās piederības, lai realizētu fonda

mērķus,lēmumus un kā fonda Pārvaldnieks griezīšos pie masu informācijas

avotiem,tieslietu varas, ģenerālprokuratūras un pie Tiesībsarga Jansona kunga.

Cerot uz izpratni

Ar cieņu

Aivars Ūlands

Vircava

04.01.2024

Jāņa Pommera Fonds ''Varavīksnes Tilts Gāles''

Ziedojuma, norēķina konts
Swedbank AS
LVO4HABA0551064797594

“Swedbank” AS
Balasta dambis 15, Rīga,
LV-1048, Latvija
BIC/S.W.I.F.T.: HABALV22
Reģ. Nr.: 40008276212

Facebook Aivars Ūlands