Arhibīskaps Jānis (Pommers)

Dzīves dati

Jānis (Pommers; 1876. gada 6./18. janvāris Vidzemes guberņā, Krievijas impērijā – 1934. gada 12. oktobris Rīgā, Latvijas Republikā) bija Rīgas un Latvijas arhibīskaps no 1921. līdz 1934. gadam. 2001. gadā Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Koncils viņu kanonizēja par svētmocekli.

Izcelsme un bērnība

Viņš dzimis Vidzemes guberņas Cēsu apriņķī Ilzessalas mājās (tagad Praulienas pagasts, Madonas novads) pareizticīgā latvieša Andreja Pommera ģimenē. Ģimenē bija vēl trīs brāļi un divas māsas.

Izglītība

  • 1887: Rīgas Pareizticīgā Garīgā skola
  • 1891–1897: Rīgas Garīgais seminārs
  • 1897–1899: tautskolotājs Ļaudonas draudzes skolā
  • 1899–1900: skolotājs Liepājā
  • līdz 1904: Kijivas Garīgā akadēmija

Garīgā kalpošana līdz bīskapa amatam

  • 1903: kļūst par mūku (pēc Kronštates Jāņa ieteikuma)
  • 1904: pasniedz Svētos Rakstus Čerņihivas seminārā
  • 1906: Vologdas semināra inspektors
  • 1907: arhimandrīts, Lietuvas semināra rektors, Viļņas klostera pārzinis

Bīskapa un arhibīskapa kalpošana

  • 1912: hirotonizēts par bīskapu (Sluckas bīskaps)
  • 1913–1917: dažādi vikāra amati (Taganroga, Starica)
  • 1918: Penzas un Saranskas arhibīskaps

Šajā laikā viņš aktīvi cīnījās pret “atjaunotās baznīcas kustību” un tika vairākkārt apcietināts (Čeka, 1918–1920).

Darbs Latvijā (no 1921)

  1. gadā viņš ieradās Rīgā, kur Latvijas Pareizticīgā Baznīca bija smagā stāvoklī:
  • izpostīti dievnami
  • trūka līdzekļu un infrastruktūras
  • nebija garīgās izglītības sistēmas

Arhibīskaps dzīvoja ļoti trūcīgos apstākļos un vadīja baznīcas atjaunošanu.

Baznīcas un sabiedriskais darbs

  • apvienoja krievu un latviešu draudzes
  • organizēja palīdzību trūkumcietējiem
  • veicināja baznīcas juridisko statusu Latvijā
  • 1923: pieņemti LPB statūti
  • 1923: izdevums “Ticība un dzīve”
  • 1926: valsts noteikumi par Pareizticīgās baznīcas statusu
  • atjaunots Rīgas Garīgais seminārs
  • atgūta daļa evakuētā baznīcas īpašuma

Politiskā darbība

  • 1925, 1928, 1931: Saeimas deputāts
  • aizstāvēja baznīcas un izglītības intereses valstī

Sabiedriskā un kultūras darbība

  • atbalstīja izglītību un krievu skolas
  • bija studentu korporācijas “Sororitas Tatiana” goda filistrs
  • aktīvi darbojās labdarībā un palīdzībā trūkumcietējiem

Krīze un vajāšana

  • 1931: ekonomiskā krīze un baznīcas finansējuma samazinājums
  • pieauga politiskā spriedze un uzbrukumi arhibīskapam
  • izplatītas apmelojošas baumas
  • 1934: autoritārais Ulmaņa apvērsums